Beidzot nosvinējām svētkus pa īstam. Lauksaimnieciskie darbi padarīti, ciemiņus arī neaicinājām. Katru dienu bija dambretes turnīrs. Gribēju jau šaha turnīru, bet nebija figūru. Dambretes galdiņu Georgs pagatavoja no kastes vāka, bet kauliņi bija piena paku korķīši (tos es biju sakrājusi). Tā nu mēs cīnījāmies — baltie pret sarkanajiem. Zaudētājam bija jātēlo trauku mazgājamā mašīna. Tā es visas četras dienas ne reizi nemazgāju traukus. Toties Georgs iemācījās to darīt perfekti. Katru dienu divas stundas minējām mīklas. Mīklas vajadzēja izdomāt par zināmiem politiķiem vai slaveniem cilvēkiem. Piemēram, Georgs man uzdeva šādu mīklu: “Kas tas par cilvēku, pa kura hūti var slēpot?” Bet es uzdevu: “Mīl koši ģērbties, pēdējā laikā iecienījis strīpainu apģērbu un skatās pa restotu lodziņu.” Skaidrs, ka tas ir Aivars. Tā mēs sveču gaismā jautri pavadījām vakarus. Tikai uz bietēm gan ilgi nevarēšu skatīties, biju par daudz aizrāvusies ar tām karoga krāsām. Kā jūs ar Indriķi svinējāt svētkus? Varbūt varam aizņemties kādu jauku ideju.
Ar sveicieniem — Berta