Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē rosināja sabiedriskās vietās atteikties no identifikācijas dokumentu pārbaudes personām ar Covid-19 sertifikātu. Pabriks argumentēja, ka daudzviet Eiropā publiskajās vietās neprasa reizē ar Covid-19 sertifikātu uzrādīt identifikācijas dokumentus. Tāpat viņš neesot dzirdējis gadījumus, kad, piemēram, veikala apsardze būtu atklājusi viltotus sertifikātus.
Lai neveicinātu sabiedrības neapmierinātību, Pabriks aicināja valdību atteikties no identifikācijas dokumentu pārbaudes. Ja valdība šādam priekšlikumam nepiekrīt, tad normatīvo regulējumu ministrs rosināja pieņemt tādu, ka identifikācijas dokuments jāuzrāda, ja sertifikāta pārbaudītājam radušās šaubas.
Lai gan Latvijā oficiālie identifikācijas dokumenti ir pase un personas apliecība, ministrs arī uzskata, ka personas identifikācijas pārbaudei varētu mierīgi izmantot arī transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone piekrita aizsardzības ministram, norādot, ka dokumentu uzrādīšanas prasība ir kā neuzticība Latvijas sabiedrībai. Viņa arī sacīja, ka Igaunijā dokuments pie sertifikāta pārbaudes netiek prasīts.
Tikmēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka, viņaprāt, “patiesība ir kaut kur vidū”. Vienlaikus ir jāapzinās, ka ir apsargi vai dežuranti, kas demonstrē savu iegūto varu un uzsver, ka neder nekas cits kā vien pase vai ID karte, tomēr ir arī ļoti daudz negatīvu piemēru.
“Es zinu ļoti, ļoti daudz gadījumu, kur šis tiek izmantots ļaunprātīgi. Cilvēki vienkārši telefonā viens otram pārsūta sertifikātus vīriešu vai sieviešu dzimtē un dodas iekšā, zinot, ka viņiem šis personu apliecinošais dokuments netiks prasīts,” uzsvēra Puntulis.
Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva iestājās par identifikācijas dokumentu pārbaudi, jo policists jebkurā brīdī var pienākt klāt un palūgt uzrādīt dokumentus.
Valdība patlaban nekādus lēmumus par Pabrika priekšlikumu nepieņēma. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja šo jautājumu atrisināt speciālistu līmenī, jo šī neesot politiska izšķiršanās, un saruna ir “tehniska”.
