1. jūlijā spēkā stājās Latvijas prezidenta Egila Levita rosinātais un Saeimā iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums. Sēlija tika apstiprināta par Latvijas piekto kultūrvēsturisko novadu. Sēlijai jau bija savs karogs, tagad tapa aktuāls arī jautājums par ģerboni.
Valstī ir stingri noteikumi, pēc kādiem principiem tiek veidots Latvijas valsts ģerbonis un kultūrvēsturisko zemju ģerboņi. 1921. gadā, kad tika veidots Latvijas ģerbonis, tika doti norādījumi, ka tajā jāiekļauj Latvijas teritorijā pastāvējušo seno valstisko veidojumu simboli. Latvijas ģerbonī Pārdaugavas hercogistes simbols grifs pārstāv Vidzemi un Latgali, bet Kurzemes un Zemgales hercogistes simbols lauva — Kurzemi un Zemgali. Vēlāk, 1930. gadā, izstrādājot kultūrvēsturisko novadu ģerboņus, šie principi tika ievēroti.
Noteikumi nav mainījušies, un arī šobrīd, izstrādājot Sēlijas ģerboni, galvenais nosacījums ir, ka tam jāiekļaujas esošo vēsturisko ģerboņu saimē un tajā jāiestrādā Latvijas teritorijā vēsturiski pastāvējušo valstisko veidojumu heraldiskās simbolikas elementi. Iesniedzot savu priekšlikumu, pie tā pieturējāmies.
Sēlija 233 gadus bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, pēc tam vairāk nekā gadsimtu ietilpa Kurzemes guberņā. Apskatot Kurzemes hercogistes ģerboņu attēlus, redzams, ka hercogistes ģerbonī bijuši divi elementi — lauva un alnis. Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk alnis zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. Piemēram, Kurzemes hercogistes ģerboņa senākajā aprakstā 1579. gadā dzīvnieks nodēvēts par alni, kaut gan ģerboņa attēlā redzams briedis. Noteicošais ir apraksts, tāpēc varam secināt, ka ģerboņu zīmējumos attēlotais briedis bija pašu mākslinieku izdomājums. Neskatoties uz to, arī visā 17. gadsimta laikā katrs mākslinieks attēloja alni tā, kā tas viņam bija ērtāk.
Iepazīstoties ar mūsu heraldikas pētnieku veikumu, redzam, ka pārpratumi par to, kas attēlots ģerbonī — alnis vai briedis —, turpinājās arī vēlāk. Tā, piemēram, “Latvijas Vēstnesī” publikācijas sadaļā par reģionālo simboliku ir minēts, ka Kurzemes guberņas ģerbonī 1856. gadā attēlots sudraba briedis zilā laukā. Savukārt 1903. gada Baltijas Heraldikas izstādē anotācijā par Jelgavas Pētera akadēmijas lielo zīmogu rakstīts, ka tajā “attēlots Zemgales alnis (vāciski — Elch), kuru sauc arī par briedi (vāciski — Hirsch)”. Tātad šajā gadījumā uzsvērts, ka attēlots var būt gan viens, gan otrs heraldiskais zvērs. Savukārt 1925. gadā, kad tika apstiprināti Latvijas pilsētu ģerboņi, Jelgavu simbolizēja sudraba alnis, taču aprakstā tika minēts briedis. Interesants ir arī ģerboņa stāsts par Grīvu, kura atrodas Sēlijas teritorijā un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija atsevišķa pilsēta, bet tagad ir Daugavpils pilsētas sastāvdaļa. Šīs pilsētas ģerboņa aprakstā, kas 1925. gadā nopublicēts “Valdības Vēstnesī”, heraldiskais dzīvnieks, kas ir precīza kopija Zemgales apgabala ģerboņa dzīvniekam alnim, tiek saukts par briedi. Kā mēs redzam, tad vēsturiski šis zīmējums bijis mainīgs jau no Kurzemes un Zemgales hercogistes senākajiem laikiem. Bet diskusijas par šo jautājumu turpinās joprojām. Konkrēti tagad tās notiek Sēlijas ģerboņa jautājumā.Sēlijai kā tikko apstiprinātam (jaunam) kultūrvēsturiskajam novadam, kas vairs kultūrvēsturiski nav Zemgalē, jāatrod savs ģerboņa simbols. Ja lauva tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu, bet alnis pārstāv Zemgali, tad, iespējams, ka tieši briedis varētu būt atbilstošākais simbols Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ģerbonī. Turklāt briedis, salīdzinot ar alni, ir biežāk sastopama figūra heraldikā. To mēdz dēvēt par spēka, atdzimšanas un labklājības simbolu. Tādējādi, iekļaujot brieža tēlu Sēlijas novada ģerbonī, mēs simbolizēsim jaunā kultūrvēsturiskā novada atdzimšanu un tā virzību uz izaugsmi un labklājību.
Brieža tēls atbilst kultūrvēsturisko novadu ģerboņa izstrādes principiem un stratēģijai. Kā redzam īsā ieskatā mūsu heraldikas vēsturē, tad šis simbols ir saistīts ar mūsu zemē pastāvējušajiem vēsturiski valstiskajiem veidojumiem. Līdz ar to Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ģerbonis ar brieža tēlu varētu būt viens no variantiem, kas iekļautos kultūrvēsturisko novadu kopējā heraldiskās valodas sistēmā. Pēdējos gados pie mums staltbriežu populācija palielinās. Staltradžu briedis ir visai izplatīta suga Sēlijā, tādēļ, arī raugoties no šī aspekta, tas iederēsies kā simbols jaunā kultūrvēsturiskā novada ģerbonī.
Kāda ir brieža vieta starp Latvijas faunas sugām, vairāk zināja teikt bijušā Salas novada vadītāja Irēna Sproģe. Viņa pastāstīja, ka “vietējā sabiedrībā cienījams cilvēks, ilggadējs mednieks un mednieku kolektīva vadītājs, medību vēstures faktu zinātājs no Salas pagasta Mārtiņš Akmentiņš atklāja, ka briežu medības piekopa muižu laikos, bet pēckara periodā briežu populācija bija samazinājusies līdz minimumam un nedaudz bija saglabājusies Kurzemes lielajos mežos. Pēc ilga pārtraukuma, 1957. gadā, briedis tika nomedīts Salas pagastā. Neviens nezina, no kurienes tas bija atnācis, bet varbūt meklēja mājas? Sēlijas mednieki pirmie Latvijā ķērās pie briežu populācijas atjaunošanas Latvijas teritorijā. Pirmo briežu dārzu izveidoja 1963. gadā Biržos, nākamo — 1968. gadā Jaunjelgavas tuvumā. Briedim ir ļoti gracioza gaita, galvu tur augšā, stalti izslietu. Ragi ir sazaroti, un var izveidoties pat 20 žuburu. Riesta laikā briežu bullis atmet galvu atpakaļ, skaļi bauro un ar ragiem var aizsniegt pat dibengalu. Briedim ir labāk attīstīta dzirde, oža un redze nekā alnim. Briedis ir graciozs ar staltu stāju”.
Noklausoties šo stāstījumu, Irēna Sproģe atzīst, ka briedim kā dzīvniekam piemīt atbilstošākas īpašības nekā alnim mūsu vajadzībai un situācijai. Briedis ir piemērotāks, lai rotātu Sēlijas ģerboni un simbolizētu sēļu iekšējo spēku, kas nepieciešams, lai mēs tiktu atkal atzīti par līdzvērtīgu kultūrvēsturisko zemi Latvijā.
Esam pateicīgi biedrībai “Lauku partnerība Sēlija”, kura mūsu ierosinājumu par Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ģerboņa izveidi atbalstīja un iesniedza priekšlikumu Valsts heraldikas komisijā ar šādu heraldisko aprakstu: sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba briedis. Sarkanais fons un sudraba briedis simbolizē Sēlijas karoga krāsas.
Valsts heraldikas komisijā ir iesniegti vairāki priekšlikumi latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerbonim. Šī ir tikai viena no idejām, kura iesniegta izvērtēšanai, pamatojot konkrētā attēla izvēli. Tālāko šī jautājuma lemšanu likums ir deleģējis Valsts heraldikas komisijai. Priekšā liels darbs — vispirms pie simbola izvēles un tad arī pie ģerboņa izstrādes, tāpēc ģerbonis, kā atzīst komisijas pārstāvji, visticamāk, būs redzams tikai nākamā gada pavasara beigās. Pārmērīga steiga tik svarīga jautājuma risināšanā arī nav vietā, jo ģerbonis ir viens no spilgtākajiem ikviena novada simboliem. To lieto ar cieņas un lepnuma sajūtu — kā savas dzimtās vietas, sava novada īpašu atpazīšanas zīmi. Tāpēc svarīgi, lai izvēlētais simbols cilvēkiem patiktu.
