Nepārtrauktas garastāvokļa svārstības un intereses zudums par ikdienišķām lietām, vēlme vairāk ēst, turklāt tieši našķēties — tās ir vienas no pazīmēm rudens depresijai. Taču man šo pazīmju ierosinātājs ir Indriķis. Nu, kā lai man nav slikta garastāvokļa, ja Indriķis izdomājis taupīt elektrību un man tagad jādzīvo puskrēslā?! Ja neesmu princese, tad es vismaz gribu dzīvot gaismas pilī. Kas attiecas uz miegainību, tā man ir vienmēr, kad es vakarā pārēdos, bet miega trūkums mani piemeklē tad, kad sāku domāt, kur kārtējo reizi palikusi visa alga. It kā jau taupīgi dzīvoju, bet kāpēc atkal neizdodas savilkt galus? Varbūt vainīgi kādi neredzami spēki, kas mājo kontā? Vēlme vairāk ēst, turklāt tieši našķēties, man ir vienmēr neatkarīgi no gadalaikiem. Neesmu jau nekāda ubadze. Pēc visa spriežot, iznāk, ka esmu mūžīga rudens depresante. Bet es jau tamdēļ nenolaižu rokas, bet eju augsti paceltu galvu, jo zinu — viss pāries.
