Lai Latvijas valsts pārvaldi piemērotu
21.gadsimta sabiedrības vajadzībām, likumā būtu jānosaka
iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru
jautājumu risināšanai Ministru kabineta (MK) līmenī iecelt
politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru, uzskata Valsts
prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts
prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, ar
šādu iniciatīvu valsts pirmā persona nāca klajā piektdien,
Rīgas pilī tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci
(NA) un Saeimas frakciju vadītājiem. Prezidents uzskata, ka
Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un
strauji reaģēt uz 21.gadsimta dinamisko laikmetu un vidi, bet
valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai
20.gadsimtā, patlaban to vairs nespēj. Vlsts pirmā persona ir
sagatavojusi likuma iniciatīvu, kas paredz grozījumus MK iekārtas
likumā nolūkā Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21.gadsimta
sabiedrības vajadzībām. Piedāvātos grozījumus Levits piektdien
apsprieda ar Saeimas politiķiem.
Prezidents uzsvēra, ka tradicionāli
vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā
ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt
tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur
nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība.
Tikšanās laikā kā piemēri iespējamām jomām tika minēti
demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politika, informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, digitālā politika un
pārvaldība, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais
kurss un ilgtspēja. Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka MK
iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts
attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai MK līmenī
iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. MK pēc
Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās
nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās
atbildības jomu.
Šāds politiskās darbības portfelis,
Levita ieskatā, varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības
laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai
nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu,
kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai
kapacitāti.
Šai amatpersonai tiktu piešķirtas
tiesības MK dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai
nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas
rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču
netiktu piešķirtas balsstiesības MK sēdēs. Valsts prezidents
uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu,
padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu
sasniegšanā.
Valsts prezidents arī vērsa uzmanību
uz to, ka 21.gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi
ir vairumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. Bez “klasiskajiem”
ministriem ar tiem padotām ministrijām ir ministri bez portfeļa,
īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā,
valsts ministri, deleģētie ministri un citi, piemēram, Vācijā,
Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā,
Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā. Šiem “speciālajiem”
vai “otrā ranga” valdības locekļiem atšķirībā no
“klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi
darbojas kādas “klasiskas” ministrijas sastāvā vai pie
Ministru prezidenta.
Valsts prezidenta rosinātie grozījumi
MK iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, stātos
spēkā līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.
Valsts prezidents arī informēja, ka
pie plānotās likuma iniciatīvas – grozījumiem Politisko
organizāciju finansēšanas likumā – darbs vēl turpinās, jo
sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi, ko būtu
nepieciešams iestrādāt topošajos likuma grozījumos.
