Pieaugošā stacionēto Covid-19
pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas
sēdē 10. decembrī nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli
veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības
ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Tādējādi
Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām
pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un
reģionālajām slimnīcām.
“Vienojāmies, ka tiek veidota
īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre,
skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi
apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu
ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām
slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
“Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu
klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts
esošo gultu noslogojums,” sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas
izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas tiesības
slimnīcu vadītājiem”, norādīja Mūrmane-Umbraško,
skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku
atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt
cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tādējādi
ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt
medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar
infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu
specialitāšu ārstus.
Austrumu slimnīcas valdes
priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidroja, ka ārkārtas
situācijas izsludināšana ļaus efektīvāk pārvaldīt
cilvēkresursu pieejamību. “Mēs varam pārtraukt atvaļinājumus
vieglāk, mēs varam darbiniekiem lūgt strādāt brīvdienās. Tie
ir lēmumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo
personālu,” atzīmēja Paeglītis.
Tāpat slimnīcas vadītājs teica, ka
patlaban neredz nepieciešamību apturēt ambulatoro pakalpojumu
sniegšanu ārstniecības iestādē, taču plānveida pakalpojumus
jau šobrīd sāk ierobežot, slimnīcā vērtējot, vai pacientu
nepieciešams stacionēt, un iespēju robežās atliekot
pakalpojumus.
Kā norāda ministrijā, piemēram, ja
kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes
pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos
organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat otrā un trešā
līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un
universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā
ārstēšanas gaita to pieļaus.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim
slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības
aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto
situāciju, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Ja būs
nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk,
tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Attiecībā uz veselības aprūpes
pakalpojumiem ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta
neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā
nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas.
Līdzīgā apjomā kā līdz šim tiks
sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp
speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās,
dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas
rezultātā var iestāties invaliditāte.
Ministrijā skaidro, ka katra
ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai
informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie
pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu
sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar
ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav
nepieciešams, svarīgi esot atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju
par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem,
iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar Nacionālo veselības
dienestu pa tālruni 8000 1234.
