Saeima noraidīja vairāk nekā 10 000
iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru
reģistrēšanu. Noraidīt iniciatīvu rosināja Saeimas Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisija, kas pati iepriekš lēma noraidīt šo
kolektīvo iesniegumu.
Politiķe Marija Golubeva (AP) uzvēra,
ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kur nevar
reģistrēt kopdzīvi, taču šādu cilvēku vēlme ir jāņem vērā,
par ko liecina arī “Manabalss.lv” iniciatīva. Viņa
uzsvēra, ka juristi ir pierādījuši, ka apgalvojums, ka visus
jautājumus attiecībā uz kopdzīvi var atrisināt pie notāra, nav
taisnība. Viņa arī brīdināja, ka, ja Saeima noraidīs šo
iniciatīvu, rindā stāv jau nākamā iniciatīva, kur savākti
vairāk nekā 10 000 parakstu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA)
pauda, ka problēma esot tur, ka priekšlikumi saistīti ar ģimeņu
tiesībām. Civillikumā rakstīts par dažādām kopdzīves formām,
bet tās netiek atzītas par ģimeni. Viņš uzskaitīja, ka likums
paredz vairākus gadījumus, kādos ģimene nevar tikt veidota,
tostarp starp viena dzimuma cilvēkiem. Politiķis sacīja, ka varētu
strādāt pie regulējuma, kas atbalstītu mājsaimniecību kā
kopdzīves formu.
Politiķis Igors Pimenovs (S) pauda, ka
patlaban stāsts nav par to, kā tiesiski labāk noformēt
viendzimuma partnerattiecības. “Ja cilvēki mīl viens otru,
man vienalga, kāds ir viņu dzimums. Viņu attiecības nerada nekādu
slogu sabiedrībai. Mīlošiem cilvēkiem ir svarīga valsts
attieksme. Aiz likumdevēju nevēlēšanās reģistrēt
partnerattiecības, slēpjas nevēlēšanās atzīt homoseksuālas
attiecības, teica deputāts, uzsverot, ka homoseksuāļu
stigmatizācijas rezultātā viņi vēl vairāk slēpj savas
attiecības.
Deputāte Dace Rukšāne-Šcipčinska
(AP) uzsvēra, ka tic, ka ir jānodrošina aizsardzība visām
ģimenēm. Šo iniciatīvu vajadzētu nodot Saeimas Sociālo un darba
lietu komisijai, lai aizsargātu visus tos ļoti daudzos cilvēkus,
kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Tas, ka jau ir savākti
paraksti par jaunu iniciatīvu, kas Saeimai vēl tikai būs jāskata,
pierāda, ka parlamentas ar šo jautājumu būs jāturpina strādāt,
norādīja Rukšāne-Šcipčinska.
Parlamentārietis Artūrs Toms Plešs
(AP) uzsvēra, ka viņam ir kauns, ka Latvija līdz šim brīdim nav
spējusi pierādīt, ka ikkatrs cilvēks, kas šeit dzīvo, ir
vērtība, un ka ne visi Latvijas iedzīvotāji šeit var justies kā
mājās. Ir jāpārstāj šķirot tautiešus un ģimenes, pauda
deputāts, akcentējot, ka tā ir divkosība, jo, “kas mēs
esam, lai pateiktu, kuras ģimenes ir atbilstošas”. Liedzot
fundamentālas tiesības cilvēkiem dodam zaļo gaismu emigrācijai,
brīdināja Plešs.
Politiķis uzsvēra, ka ir jāiemācās
sadzīvot un jāizrāda cieņa visiem cilvēkiem. Plešs arī dalījās
ar sev pazīstamā Mika dzīvesstātu, kurā Mika dzīvesbiedrs
aizgāja mūžībā, savukārt Miks palika bez iespējamām saņemt
dzīvības apdrošināšanas kompensāciju.
Deputāte Dace Bluķe (AP) pauda, ka
īsā laikā savāktie paraksti par viendzimuma partneru reģistrēšanu
liecina, ka sabiedrība kļūst empātiskāka, tolerantāka un
iekļaujošāka. Par to liecina arī vēl īsākā, nedēļas laikā
savāktie paraksti par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, kas būtu
jāskata Saeimā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir
pateikusi “nē” iespējai legāli reģistrēt savas
attiecības tiem cilvēkiem, kuri ir pilnvērtīgi sabiedrības
locekļi, maksā nodokļus, dzīvo tādu pašu dzīvo kā jebkurš
iedzīvotājs, uzsvēra Bluķe. Deputāte norādīja, ka tas nozīmē
ignorēt cilvēku cerības.
Savukārt parlamentāriete Inese Voika
(AP) cita starpā norādīja, ka Saeima šajā jautājumā vēlas būt
svētāka par Romas katoļu baznīcas pāvestu. Pāvests Francisks
intervijā dokumentālajā filmā “Francesco” paudis
atbalstu homoseksuālu pāru civilajām savienībām.
Deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja,
ka ir skaidrs, ka šodien Saeima sadalīsies divās atšķirīgās
stingrās pozīcijās. Politiķe norādīja, ka dzīvojam viltus ziņu
laikmetā, kur medijpratība nav pirmajā vietā. Deputāte aicināja
padomāt par medijpratību un noklausīties pāvesta teikto spāņu
jeb orģinālvalodā. Tas, ka ļoti liela valsts nodeva jāmaksā par
mantojumu tiem, kuri nav laulāti, ir ļoti svarīgi arī divām
kaimiņienēm un pārējai sabiedrībai, norādīja Stepaņenko. Viņa
norādīja, ka šis jautājums jārisina saistību tiesību jomā.
“Civilizācija ir sapratusi, ka
drošākais veids, kā sevi atražot un attīstīties, ir tika un
vienīgi ģimene, kurā ir mamma, bērns un tēvs,” pauda
Stepaņenko. “Ja jūs mīlat viens otru, jums nevajag banku,
mantojumu, jūs vienkārši mīlat. Kāpēc jūs gribat domāt par
dažādām mantiskām lietām?” vaicāja deputāte.
Politiķis Jānis Dombrava (NA)
atsaucās uz Satversmi par tajā definēto ģimeni, gan atzīstot, ka
sabiedrībā ir dažādas kopdzīves formā. “Te mēs nerunājam
par kādiem gultas priekiem, bet racionālu sadzīvošanu,”
teica Dombrava. Viņš pauda, ka problēma ar dažādām kopdzīves
formām jārisina pēc būtības, nevis jāstāv ar varavīksnes
krekliņiem. Dombrava sacīja, ka, ja jāņem vērā visas
iniciatīvas, tad “kāpēc nav ņemta vērā iniciatīva par
Pārdaugavas staba nojaukšanu”.
“Šis ir likumprojekts par
gejiem,” secināja deputāts Aldis Gobzems. Viņš pauda, ka
teksti par cilvēktiesību ierobežojumiem šajā kontekstā esot
divkosība. Gobzems pavēstīja, ka pats izdomāja apprecēties jau
otrajā randiņā, savukārt attiecības ir atbildība un nevajagot
piesegties ar mantojumu saistītu jautājumu risināšanas dārdzību.
Viņš pavēstīja, ka jautājums par gejiem bija aktuāls tūkstošiem
gadu, un tas esot ciklisks jautājums. “Gribu uzdot visiem
gejiem jautājumu – kas notiktu sabiedrībā, ja mēs visi kļūtu
par gejiem? Kurp mūsu sabiedrība aizietu? Romas impērija ir labs
piemērs!” apgalvoja Gobzems, piebilstot, ka valsts ir tik
stipra, cik stipras ir tradicionālās vērtības.
Golubeva, uzsverot, ka viņa vēstures
doktore, norādīja, ka Gobzems izplata nepatiesu informāciju un
Senajā Romā reģistrēt divu vīriešu attiecības nebija
iespējams.
Deputāte Regīna Ločmele (S) uzsvēra,
ka Saeimai ir jāaizdomājas, vai tiešām visi esam tik nelaimīgi,
lai neļautu citiem būt laimīgiem.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S)
skaidroja, ka iniciatīvas nedrīkst iesniegt Saeimas gaiteņos.
Viņaprāt, par iedzīvotāju iniciatīvām parlamentā jānotiek
pienācīgām debatēm.
