Daudziem no mums patīk mikroviļņu krāsnis, jo tās ir ļoti vienkāršas un ērtas, ja nepieciešams ātri uzsildīt vai pagatavot ēdienu. Daudzi uz mikroviļņu krāsni skatās ar neuzticību, jo dzirdējuši dažādus nostāstus par mikroviļņu it kā nelabvēlīgo ietekmi uz ēdienu un veselību. Kā ir patiesībā?
Radīta armijas vajadzībām
1955. gada 25. oktobrī amerikāņu kompānija “Tappan” radīja pirmo sadzīves mikroviļņu krāsni. Lai arī tehnoloģija bija zināma jau 30 gadu, to izmantoja unikāli armijas vajadzībām. Pirmās mikroviļņu krāsnis varēja būt mazas virtuves izmēros, savukārt par to atklāšanu liela pateicība jāvelta armijas radaru tehnoloģijām.
Krāsns galvenais darbības princips ir uzsildīt pārtiku vai jebkuru citu vielu, izmantojot elektromagnētiskos viļņus, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus. Šie viļņi patiesībā ir radioviļņi, kurus kādreiz vispār atsevišķi nenodalīja. To ieguldījums vielu sildīšanā saistīts ar ūdens uzkarsēšanu. Tāpēc arī mikroviļņu krāsnis ir tik labas ātrai pārtikas sildīšanai, jo tās uzsilda ūdeni, kas ir pieejams jebkurā pārtikas produktā.
Ideja par ēdiena sildīšanu, izmantojot elektromagnētiskos viļņus, parādījās 20. gadsimta 20. gados. Vairāki lielie elektroiekārtu ražotāji ASV eksperimentēja ar elektromagnētiskajām īpašībām, tomēr neviens šo ideju nenoveda līdz mūsdienu principam par mikroviļņu krāsni. Iemesls tam bija nespēja koncentrēt šos viļņus, kam bija nepieciešama īpaša iekārta. Šāda iekārta parādījās ap Otro pasaules karu, kad britu un amerikāņu kopuzņēmumā sāka eksperimentēt ar radaru tehnoloģijām. Radari arī balstās uz radioviļņiem, kas peilē tālumā esošos objektus. Oficiālā mikroviļņu krāsns atklāšana tiek piedēvēta Persijam Spenseram, amerikāņu inženieriem un eksperimentētājam, kurš strādāja radaru nodaļā. Viņa atklājums patiesībā bija nejaušība, jo, darbojoties ap radara mikroviļņu emitētāju, Spensers pamanīja, ka no starojuma viņa kabatā ir izkususi šokolādes konfekte. Pastāvēja leģenda, ka Spensers iekārtai blakus nolicis savu sviestmaizi un pamanījis, ka tā uzsilst, lai gan ļoti ticama, bet mārketingā slikti izman-
tojama ir cita versija, kas vēsta, ka Spensers eksperimentā vienkārši apdedzināja rokas.
Protams, šokolādes konfektes izkušana ir lielisks stāsts patērētājam. Persija Spensera atklājums notika 1945. gadā. Tomēr līdz plašākam patēriņam šīm krāsnīm bija jāgaida 20 gadi. Iemesls, protams, ir armijas laboratoriju mērķis vispirms gādāt par armijas vajadzībām. Tāpēc arī pirmā mikroviļņu krāsni radīja armijas virtuvēm, lai manevru laikā varētu ātri pagatavot karavīriem siltu maltīti. Pirmā mikroviļņu krāsns bija teju divus metrus augsta un svēra vairāk nekā 300 kilogramu. Nav brīnums, ka tādu neviens neiedomājās pārdot mājsaimniecībām.
Patentu izmantošanas atļaujas 50. gados ieguva kompānija “Tappan”. Šī ASV kompānija 1955. gada 25. oktobrī radīja pirmo sadzīves mikroviļņu krāsni. Tā atgādināja mūsdienu iekārtu, tikai maksāja ļoti dārgi. Avotos minēts, ka tās cena svārstījās no 1200 līdz pat 2000 dolāru, kas, protams, bija nekonkurētspējīga cena. Desmit gadu laikā izdevās pilnveidot tehnoloģiju, lai samazinātu tās izmaksas. Protams, mikroviļņu krāsns nav domāta ēdiena gatavošanai, bet gan sildīšanai. Lieliski piemērota restorāniem, kas ātri vēlas sasildīt jau iepriekš sagatavotu ēdienu. Tomēr īsti gardēži noraidīs mikroviļņu krāsns lietošanas iespējas, jo tai trūkst paša galvenā. Krāsns silda, bet necep. Jo tieši cepšanas laikā ēdiena vielu pārvērtību rezultātā veidojas smaržas un garšas, kas bagātina svaigi gatavotu ēdienu. Tāpēc arī mikroviļņu krāsns ir tikai pielikums virtuves aprīkojumā, kam nav centrālās lomas.
Nav kaitīgāka par citām siltumu izraisošām iekārtām
Atbildes uz jautājumiem par mikroviļņiem un to darbību laipni piekrita sniegt Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas lektore un Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras vadītāja Tija Sīle. Viņa centās sniegt skaidrojumu iespējami vienkāršākā valodā, taču jāņem vērā, ka nevar precīzi izskaidrot fizikas procesus ar vienkāršiem sarunvalodas vārdiem. Bez jomas terminoloģijas šoreiz neiztikt.
Satraukumam nav pamata
— Kas īsti ir mikroviļņi, un vai tie ir kaitīgi cilvēka veselībai?
— Elektromagnētiskos viļņus iedala skalā jeb spektrā. Iedomāsimies viļņus jūrā, tie kustas un izplešas. Viļņa garums ir attālums starp tā mugurām. Elektromagnētiskie viļņi ir dažādi, tā ir gan saules gaisma, radioviļņi, mikroviļņi, infrasarkanie stari, katrs ar atšķirīgu viļņu garumu. Diendienā mums apkārt ir radioviļņi, taču, par brīnumu, tie cilvēkus neuztrauc. Jo mazāks ir viļņa garums, jo vilnis spēj pārnest lielāku enerģiju. Tātad — jo mazāks, jo spēcīgāks. Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences. Skala sniedzas no zemas frekvences viļņiem, ko mūsdienās izmanto radio, līdz gamma starojumam, kas ir augstas frekvences viļņi. Parasti elektromagnētisko viļņu skalā izšķir trīs plašus viļņu diapazonus: radioviļņus, gaismas viļņus, rentgena un gamma starojumu. Tāpat tiek izšķirtas septiņas kategorijas. Mikroviļņu garums ir otrs lielākais, tātad tas ir viens no visnekaitīgākajiem elektromagnētiskajiem viļņiem. Skalā tas ierindojas starp radiovilni un infrasarkano starojumu. Filmās esam redzējuši brilles, ar kurām tumsā var saskatīt cilvēkus. Tas tādēļ, ka mēs izdalām siltumu — infrasarkano starojumu. To izstaro visi, kam ir ķermeņa temperatūra. Saule ir ļoti karsta, tā izstaro redzamo gaismu un ultravioletos starus. Cilvēka organisms ir mazāk karsts un izstaro infrasarkano starojumu. Mani pārsteidz, ka cilvēki joprojām mikroviļņus uzskata par kaitīgiem, kamēr tajā pašā laikā mēs ik dienu viens otram starojam virsū viļņus ar daudz mazāku to garumu.
Viena lieta ir viļņa garums, vēl ir amplitūda un intensitāte. Lai mikroviļņu krāsnī uzsildītu ēdienu, mikroviļņu viļņa garumam jābūt relatīvi lielam, ar lielu intensitāti. Mikroviļņu krāsns durtiņām priekšā var redzēt tādu kā metāla sietu, kam mikroviļņi netiek cauri.
— Kādēļ sabiedrībā šī diskusija joprojām raisa pretrunas, ja no zinātniskā viedokļa nav pamata bažām?
— Fiziķu vidū nav diskusiju par to, vai mikroviļņu krāsnis ir vai nav kaitīgas. To izmantošana nav kaitīga, nevienam nebūtu jāuztraucas. Kur ir problēma? Ko nozīmē vārds “kaitīgs”? Ja kaut kādā veidā izraisīsiet situāciju, kad jūsu galva ir mikroviļņu krāsnī, tā uzsils. Vai tas ir kaitīgi? Droši vien. Ja iebāzīsiet roku verdošā ūdenī, gūsiet apdegumu. Mikroviļņu krāsns silda. Ja sasilda pārāk daudz, tad ir slikti, bet tas nav atkarīgs no siltuma izraisīšanas veida. Mikroviļņu krāsns nav kaitīgāka par cepamo pannu uz gāzes plīts. Mikroviļņu krāsns nav bīstama, kaitīga tā var būt tikai gadījumā, ja tiek izmantota nepareizi. Cilvēki nebaidās no siltuma, ko rada cepešpanna, jo tā ir zināma. Mikroviļņu krāsns joprojām daļai sabiedrības rada neizpratni, līdz ar to bailes un noliegumu. Taču tā it nemaz nav kaitīgāka par citiem siltumu izdalošiem rīkiem.
Arī manā darbā daudzi pusdienu uzsildīšanai izmanto mikroviļņu krāsni, man nepatīk to izmantot, jo ēdiens tiek uzsildīts nevienmērīgi. Taču pati par sevi tā nerada nekādu kaitējumu cilvēku veselībai.
Radiatoru viļņi
ir spēcīgāki
— Mikroviļņi iziet cauri pārtikai, kas tiek sildīta?
— Elektromagnētiskais vilnis izplatās telpā. Brīdī, kad mikroviļņu krāsns beidz savu darbību, elektromagnētiskie viļņi pazūd gaismas ātrumā. To var pielīdzināt spuldzītes izslēgšanai — gaisma vairāk netiek ražota. Tā ir ļoti precīza analoģija — gaisma un mikroviļņi.
Molekulas izkustina, tās sastingst un dodas projām, neko neatstājot.
— Populārākie mīti par mikroviļņu kaitīgumu ir vēža veicināšana cilvēkiem un vērtīgo vielu iznīcināšana pārtikā.
— Neesmu medicīnas speciāliste, bet neredzu mijiedarbību starp mikroviļņiem un cilvēka ķermeni, lai runātu par vēža izraisīšanu.
Ēdiens mikroviļņu krāsnī tiek uzsildīts, no fizikālās puses organismā nekas nemainās no tā, kā šis ēdiens ticis uzsildīts — mikroviļņu krāsnī vai pannā. Nevaru komentēt par vērtīgajām uzturvielām, taču tas, ka sildīšanas procesā tās var mazināties, izklausās ticami.
Iesaku ikvienam palūkoties uz radiatoriem mājās. Tie izdala infrasarkano starojumu. Tam ir daudz mazāks viļņa garums, līdz ar to tas ir spēcīgāks par mikroviļņiem. Iznāk, ka daudz lielāku ietekmi cilvēki gūst no radiatoriem nekā mikroviļņu krāsnīm.
Cilvēkus biedē novitātes un nepazīstamais, piemēram, Wi-Fi, kas ir radiotehnoloģiju grupa, ko parasti izmanto bezvadu lokālais tīkls. Mājas Wi-Fi intensitāte ir pārāk niecīga, lai cilvēks to justu vai rastos kādas sekas veselībai. Citādāk ir lielākām iekārtām, kā, piemēram, pārraides tornis, kuram jāraida pietiekami spēcīgs signāls, lai nosegtu ievērojamu platību. Šādus torņus nevajadzētu “laizīt”. Taču iespēja, ka tie atstās ietekmi uz cilvēkiem, ir niecīga, jo to darbība tiek stingri regulēta un uzraudzīta.
— Elektromagnētiskie viļņi var ietekmēt cilvēka organismu?
— Atkarībā par kuriem viļņiem konkrēti ir runa. Spektrs sākas ar nekaitīgajiem viļņiem, spēcīgais gals, kas ir rentgens un gamma stari, var atstāt acumirklīgu iespaidu. Starojumu dala jonizējošajā un nejonizējošajā. Jonizējošie spēj izraisīt ķīmiskas pārvērtības, tie ir viļņi no ultravioletajiem līdz gamma stariem. Ir fizikāli izpētīts, ka vienīgais veids, kā šie viļņi, mikroviļņi un radioviļņi, mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni, ir tikai gadījumā, ja tā ir sasildīšana.
Noder tikai kā skapītis
Roberts Lācītis, diplomēts makrobiotikas speciālists.
– Mikroviļņu krāsns var kalpot tikai kā skapītis. Drīkst likt visu, ko vēlas, bet nekādā gadījumā nevajag darbināt, kur nu vēl ēst to, kas tur uzsildīts. Šūnas darbojas elektriskā lauka ietekmē, savā starpā komunicē un turas kopā. Šūnas ir cilvēka organismā, arī tas, ko liekam mikroviļņu krāsnī, sastāv no šūnām. Tajā ir plusi un mīnusi. Mikroviļņi maina plusu ar mīnusu vietām, vismaz miljons reižu sekundē. Tas ir nežēlīgs ātrums! Šīs darbības ietekmē produkts uzsilst. To nevar redzēt, tikai izlasīt zinātniskos darbos. Šīs berzes un maiņas rezultātā plīst šūnu apvalki, pašas šūnas, viss karst un vārās, bet pēc tam sacietē. Ilgāku laiku uzkarsēta bulciņa ārpusē būs mīksta, bet iekšpusē cieta, ka zobus var nolauzt.
Kādreiz studēju šos datus un centos atrast precīzus apgalvojumus, diemžēl neatradu oficiālu apstiprinājumu. Pieņēmums bija konkrēts — kafejnīcās, kur lietoja mikroviļņu krāsnis gadu un ilgāk, cilvēki, kas ik dienu strādāja pie šīm ierīcēm, saslima. Ķermenī, tajā augstumā, kādā atradās mikroviļņu krāsns, bija palielināti audzēju varianti un citas saslimšanas. Protams, ja mikroviļņu krāsni izmantos reizi mēnesī, nekas nenotiks. Tomēr vispareizāk būtu katrā ēdienreizē gatavot svaigu ēdienu. Sena patiesība, ko izdomāja mūsu senči un nekļūdījās. Mūsdienās tas nav iespējams, tomēr tāpat jācenšas rīkoties maksimāli pareizi. Ja man būtu teikšana, aizliegtu mikroviļņu krāsnis ar likumu. Varu tikai ieteikt — lūdzu, pērciet mikroviļņu krāsnis, ja jums gribas, tikai nogrieziet vadu un izmantojiet kā skapīti, kur glabāt medu vai ko citu.
Tas, ka informatīvajā telpā nav vienprātības un ekspertu domas šajā jautājumā atšķiras, ir tikai un vienīgi bizness. Neviens nemaksās par pētījumu, kas aizņems vairākus gadus, prasīs bargu naudu. Jāatrod trusīši, kas piedalīsies pārbaudē, jāizpēta rezultāti un jāpublicē. Rezultātā var nākties likvidēt mikroviļņu krāsns ražošanu. Tāda ir gandrīz katrā ģimenē! Tas ir nopietns bizness. Šī situācija līdzinās diskusijām par mobilo telefonu kaitējumu. Kad tie parādījās, zinātniekiem un pētniekiem uzdeva konkrētu jautājumu — vai mobilais telefons ir kaitīgs cilvēka veselībai, turot to pie auss? Atbilde bija vienkārša — kaitējums ir mazāks nekā labums biznesa apstākļiem. Ja pusstundu dienā runā pa telefonu, turot to pie vienas auss, tad laika gaitā tajā pusē var parādīties kāda veida audzējs vai kas cits. Mikroviļņu krāsns ir tieši tas pats. Gribat mēģināt, lūdzu! Otra lieta — mikroviļņu krāsns veicina aptaukošanos. Neviens nav atspēkojis tēzi — tu esi tas, ko ēd — un Hipokrata teicienu — ēdiens ir zāles, un zāles ir ēdiens. Kā jau minēju, mikroviļņu krāsnī sildīts ēdiens ārpusē ir mīksts, iekšpusē — ciets. Cilvēka organisms, lietojot mikroviļņu krāsnī gatavotu ēdienu, sāk tam līdzināties, iekšēji rodas funkcionāli traucējumi, orgāni nefunkcionē, bet ārpusē veidojas tauku spaiņi.
Ekspertu netrūkst. Lai izvērtētu un pieņemtu veselīgāko lēmumu, ieteiktu atvērt “Google” meklētāju un kaut vai izlasīt mikroviļņu krāsns vēsturi. Ne viss tiek paskaidrots, visu arī latviešu valodā nevarēs atrast, taču, ja cilvēks ir zinātgribošs, viņš sapratīs, kas ir mikroviļņi un ko tie nodara šūnām. No laika, kad pētīju šo jautājumu, atceros, ka vēsturiski mikroviļņu krāsns radās, pētniekam ejot garām stacijai, kabatā izkusa šokolāde. Pats neizkusa, tātad cilvēka šūnas ir spējīgākas turēties pretī ārējiem apstākļiem, vismaz kādu brīdi. Galvenais — ieslēgt analītisko domāšanu. Pamatotus, apstiprinātus, valsts atbalstītus datus nekur neatradīsiet — ne par mikroviļņu krāsnīm, mobilajiem telefoniem vai ģenētiski modificētu pārtiku. Šodien nevaru atrast tos pētījumus, ar kuriem iepazinos pirms pāris gadu desmitiem. Nezinu, vai tie ir dzēsti vai slēpti. Ja cilvēks ir domājošs, tad pēc raksta izlasīšanas spēj saprast, ko mikroviļņu krāsns nodara produktam. Tad jādomā — vai es sevī to gribu ielikt un pārvērst savu ķermeni par miskasti. Ja ir vienalga, var rīt arī naglas, bet pēc tam nevajag čīkstēt. Mēs taču neēdam to, ko cits jau ir izvadījis no organisma. Mikroviļņu krāsnī ieliekam normālu pārtiku, tā to pārstrādā, sačakarē, izkakā, un mēs to apēdam. Vai jāpriecājas, ka ēdiens ir silts un tādēļ labs? Ir darbs onkologiem, dietologiem, zāļu fabrikām un kapračiem.
Visveselīgākais un sātīgākais ir uz uguns gatavots ēdiens, tad uz malkas plīts, gāzes plīts, elektriskās un indukcijas virsmas, sliktākā ir mikroviļņu krāsns. Mikroviļņu krāsnī gatavots ēdiens dod vismazāko sāta sajūtu. Tas ir spēcīgs “Iņ” izejošās enerģijas veids, pretī prasās spēcīgu “Jaņ” saejošo enerģiju. Galarezultātā veidojas divas galējības.
Kā mēs paši varam noteikt, vai ar veselību viss kārtībā? No rīta sev spogulī jāparāda mēle, ja tā ir ķermeņa rozā krāsā un elpa nesmird, viss ir kārtībā. Otrs veselības atspulgs ir podā — ja vēdera izeja vainagojas ar normālu, mīkstu, ļoti nesmirdošu desiņu, tad viss ir labi. Ja ir kādas izmaiņas, tad, kā saku, labākā diēta ir aptiekā — plāksteris. Mutei priekšā un aizmirsti, ko esi ēdis, sāc visu no gala.
Mazāki uzturvielu zudumi
– Pētījumos nav pierādīts, ka mikroviļņi varētu būt kaitīgi cilvēka organismam, ja krāsns tiek izmantota pareizi — to netur vaļā ēdiena sildīšanas laikā, kā arī tajā neliek dzīvas radības. Mikroviļņu krāsns izmantošana varētu būt bīstama, ja izmantojam bojātu vai novecojušu iekārtu, kā arī ir jāizmanto piemēroti trauki, nevajadzētu izmantot plastmasu, jo no tās ēdienā var nonākt toksiskas ķīmiskas vielas. Visas ēdienu gatavošanas metodes sildīšanas dēļ rada noteiktu uzturvielu zudumu ēdienā. Gatavojot mikroviļņu krāsnī, uzturvielu zudumi var būt pat mazāki, piemēram, C vitamīns salīdzinoši var saglabāties vairāk, jo gatavošanas laiks ir īsāks un nav nepieciešams lietot daudz ūdens, kā tas būtu, piemēram, vārīšanas laikā. Dārzeņi ir piemēroti gatavošanai mikroviļņu krāsnī, jo tie satur daudz ūdens, tāpēc tiek pagatavoti ātri, nelietojot papildu ūdeni. To varētu salīdzināt ar tvaicēšanu, bet process būs vēl ātrāks. Pie zaudējumiem varētu nosaukt to, ka ēdiens var uzsildīties nevienmērīgi — vietām tas var būt karsts, vietām vēss. Noteikti ēdiens būtu jāsamaisa pēc sildīšanas, lai izvairītos no apdedzināšanās.
Daļa cilvēku izvairās izmantot mikroviļņu krāsni, jo valda bažas par tās ietekmi uz veselību, daļai vienkārši negaršo mikroviļņu krāsnī uzsildīts ēdiens. Tajā pašā laikā daļa sabiedrības mūsdienu aktīvajā dzīvesveidā nespēj savu ikdienu iedomāties bez ātras ēdienu uzsildīšanas mikroviļņu krāsnī.
Galvenais, lai ēdiens ir baudāms
– Mikroviļņu krāsnis izmanto lieli un mazi restorāni, arī nelielas ēstuves. Pārsvarā tās izmanto ātrai produktu atsaldēšanai, retāk ēdiena uzsildīšanai. Mēdz gadīties ārkārtas situācijas, kad nepieciešams uzsildīt, piemēram, vienu porciju. Klients to, visticamāk, nejutīs, taču sildīšana mikroviļņu krāsnī var ietekmēt produktus. Sildot ēdienu, svarīgi to nesabojāt, zināt, cik ilgu laiku un kādā temperatūrā sildīt. Ja karbonādi mikroviļņu krāsnī notur par ilgu, tad tā kļūst sausa. Sildīšanas procesā ēdiens zaudē mitrumu, tādēļ jābūt uzmanīgiem, lai maltīte būtu ne tikai silta, bet arī baudāma. Ir bijušas situācijas, kad jāveic daudz pasūtījumu un nācies izmantot mikroviļņu krāsni. Pareizi uzsildot ēdienu, garšu un kvalitāti tas būtiski neietekmē, tomēr neatbalstu mikroviļņu krāsns izmantošanu un cenšos no tās izvairīties.
Pavārs esmu jau septiņus gadus, esmu strādājis vairākās vietās, tostarp Rīgā “Radisson Blu Ridzene Hotel”, “Terra restorāni” u. c. Mācoties par pavāru, informāciju par mikroviļņu krāsni iegūst virtuves iekārtu un aprīkojuma lekcijās. Detalizētāku informāciju par tās ietekmi uz veselību neskaidroja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
