Lai pastāstītu cilvēkiem, kā rīkoties situācijā, ja sākusi degt automašīna, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles daļas pagalmā, klātesot žurnālistiem, tika rīkoti paraugdemonstrējumi. Aizkraukles reģionā šogad ugunsgrēks izcēlies septiņās transporta vienībās, no tām vairākas sadegušas pilnībā. Tas ir vairāk nekā pērn visā gadā kopumā.
Par to, kā rīkoties aizdegšanās gadījumā, stāstīja un rādīja VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle ar kolēģiem un sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste.
Zvani 112, nevis filmē!
Cilvēks brauc, pēkšņi parādās dūmi un jūtama deguma smaka. Kas noticis? Ko darīt? Pirmajā apjukumā un bailēs autovadītāju reakcija var būt dažāda, tomēr, ja tā būs pareiza, automašīnu iespējams glābt. Guntars Laukazīle stāsta, ka nav pareizi vispirms skriet uz bagāžas nodalījumu pēc ugunsdzēsības aparāta, turklāt atstājot vaļā logus un durvis. Pēc aizdedzes izslēgšanas jāaizver logi, ja tie ir vaļā, īpaši vasarā, jāizkāpj no auto, paķerot līdzi somu ar dokumentiem, un no ārpuses jāaizver durvis, lai nerastos caurvējš un neieplūstu skābeklis, kas veicina degšanu. Pēc tam nekavējoties un nemeklējot degšanas cēloni jāzvana uz vienoto ārkārtas izsaukumu tālruņa numuru 112 un jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, izstāstot, kas un kur ir noticis. Tikai pēc tam var novērtēt situāciju, kur deg, cik daudz deg, vai pastāv apdraudējums dzēsējam. Ja cilvēks ir pārliecināts par to, ka, veicot dzēšanas darbus ar ugunsdzēsības aparātu, viņš neapdraudēs savu veselību, var atvērt bagāžas nodalījumu un to paņemt. Jāatceras, ka bagāžas nodalījumu vajag atkal aizvērt, lai nerastos caurvējš. Ja salonā jau redzama atklāta liesma, lieku reizi nevajag atvērt durvis.
Dažkārt cilvēki sāk dzēšanu, nepiezvanot uz 112, pēc tam saprot, ka saviem spēkiem galā netiks, zaudējot laiku.
Vispirms pa tālruni 112 jāzvana arī tad, ja tiek pamanīts dūmos kūpošs vai degošs auto bez saimnieka klātbūtnes, nevis tūlīt jāfilmē un jāfotografē. “Dažkārt foto vai video vispirms nonāk sociālajos tīklos un tikai pēc tam zvanu saņem ugunsdzēsēji glābēji. Nevajag paļauties, ka kāds cits jau piezvanījis!” norāda Viktorija Gribuste.
Neapdedzini pirkstus!
“Katru gadu, veicot dzēšanas darbus pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, vairāki cilvēki gūst apdegumus un citas traumas, tāpēc, pirms sākt ugunsgrēka dzēšanu, jāizvērtē iespējamais apdraudējums,” saka Viktorija Gribuste. “Atcerieties, ka spēcīgā karstuma un liesmu ietekmē var sprāgt transportlīdzekļa riepas un degvielas tvertne, savukārt, atverot motora pārsegumu vai durvis, logus, straujš skābekļa pieplūdums ugunij var veicināt degšanu un vairākkārtīgi palielināt liesmu apjomu.”
Gruzdēšana, degšana bieži sākas motora nodalījumā, un autovadītāji steigā un uztraukumā cenšas to tūlīt atvērt, taču, ja metāla pārsegs būs sakarsis, var apdegt pirksti. Tādēļ vispirms vajag pārbaudīt, cik tas karsts. “Dažkārt autovadītāji, redzot nākam dūmus no apkures krāsniņas vai radio, cenšas tos izraut, lai tiktu pie vadiem, apdedzinot pirkstus. Situāciju vajag izvērtēt ar vēsu prātu,” iesaka Guntars Laukazīle.
Kilograms putu — dažām sekundēm
“Ja motora pārsegu karstuma dēļ nav iespējams attaisīt, nevajag to censties izdarīt par katru cenu. Ja ir diezgan liela degšana, ar mazo aparātu liesmas nebūs iespējams nodzēst, tad jāizvērtē, vai ir vērts to atvērt,” norāda VUGD pārstāvis.
Ja motora nodalījumā būs sākuši gruzdēt vadi, iespējams, šo procesu izdosies pārtraukt ar kilogramīgo ugunsdzēsības aparātu — tā saturs tiks izšļākts dažu sekunžu laikā. Taču, ja ir lielāka degšana, ar to nepietiks. Ja talkā nāks citi autovadītāji ar saviem aparātiem, ir lielāka iespēja liesmas nodzēst. Ja autovadītājam nav ugunsdzēšamā aparāta un tuvumā nav šoferu, kas var izlīdzēt, jāapsver iespēja, vai vispār vērts to atvērt motora pārsegu. VUGD pārstāvji iesaka pašiem dzēst tikai tad, ja ir pārliecība par savām iemaņām un nepastāv apdraudējums veselībai un dzīvībai.
Ugunsdzēsības aparāts — obligāta prasība
“Normatīvie akti nosaka: transportlīdzekļi ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem, piemēram, vieglajās automašīnās jābūt ugunsdzēsības aparātiem, kuru dzēstspēja ir vismaz 5A 21B. Reizi gadā īpašniekam ugunsdzēsības aparāts jāapskata vizuāli, savukārt pēc ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām sertificētā apkopes punktā jāveic tā tehniskā apkope,” uzsver VUGD pārstāve.
Kas notiks, ja kāds pamanīsies liesmas apdzēst ar ūdeni? Guntars Laukazīle teic, ka daudz kas atkarīgs no tā, kur ir degšanas vieta un kur trāpīs ūdens. Ja tā ir elektroinstalācija, akumulators, var rasties īssavienojums, ūdens var nodarīt arī kaitējumu elektrotehnikai. Ja motors ir sakarsis un tā temperatūra ir augsta, uzlejot ūdeni, to var sabojāt, bet pats dzēsējs var smagi applaucēties ar karsto tvaiku.
Atvieno akumulatora klemmes
Kāpēc obligāti jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, ja, piemēram, degšana notiek tālu no apdzīvotas vietas? “Ugunsdzēsēji glābēji ir jāsagaida jebkurā situācijā, arī tad, ja ir izdevies saviem spēkiem nodzēst ugunsgrēku. Viņi atvieno akumulatora klemmes, lai pārtrauktu elektropadevi visā auto elektroinstalācijā, varbūt pats autovadītājs par to nemaz neaizdomāsies vai arī nezinās, kā to izdarīt. Akumulators visām automašīnām nav vienā vietā — tas var būt motora vai bagāžas nodalījumā, kā arī zem sēdekļiem.
Ugunsdzēsēji glābēji arī noformēs ugunsgrēka aktu, kas ir svarīgi, lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju — apdrošināšanas kompānija aktu noteikti pieprasīs,” saka Guntars Laukazīle.
Biežs degšanas iemesls — īssavienojums
Kādi ir ugunsgrēku biežākie iespējamie iemesli? Guntars Laukazīle teic — jāņem vērā tas, ka aizdegties var viss, kas spēj degt. Tāpat kā sadzīves ugunsgrēki, arī automašīnu degšana atšķiras, katrs negadījums ir citādāks, un ugunsgrēki rodas dažādu marku automašīnās. Izlaides gadam nav tik liela nozīme kā auto tehniskajai kārtībai — mēdz degt arī jauni auto, piemēram, pēc nekvalitatīvi veikta remonta. Viens no izplatītākajiem degšanas iemesliem ir problēmas transportlīdzekļa elektronikā, kuru dēļ rodas īssavienojums. Piemēram, ir nodilusi izolācija, tiek klāt mitrums, var sakust vadi, jo ar maksimālo noslodzi ilgstoši darbināta apkures sistēma. Reizēm pēc maznozīmīga ceļu satiksmes negadījuma tiek saremontētas tikai auto metāla konstrukcijas, nepievēršot uzmanību elektronikai, kas arī ir cietusi. Var rasties degvielas caurules bojājums, un rodas noplūde, motors uzkarst, un sākas degšana. Dažkārt auto aizdegas, jo vadītājs vai pasažieri neuzmanīgi rīkojušies ar uguni, piemēram, transportlīdzeklī smēķējuši. Ir bijuši arī ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi.
“Ugunsdzēsēji glābēji gandrīz katru dienu dodas dzēst degošus transportlīdzekļus. Lielākā daļa no tiem ir vieglās automašīnas, bet nereti aizdegas arī kravas transports, savukārt vasaras sezonā — traktortehnika un kombaini. Šie gadījumi ir atšķirīgi — no pāris kvadrātcentimetru lielas gruzdēšanas vados līdz atklātai liesmai visa transportlīdzekļa platībā,” saka VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš. ◆
Statistika
Šī gada astoņos mēnešos VUGD ugunsdzēsēji glābēji jau dzēsuši vairāk nekā 300 ugunsgrēku transportlīdzekļos, un tajos cietuši deviņi, bet gājuši bojā trīs cilvēki. Aizvadītajā gadā transportlīdzekļi deguši 600 reizes, 2018. gadā — 622 reizes. 2019. gadā šādos ugunsgrēkos cieta 11 cilvēki, 2018. gadā — septiņi cilvēki.
2019. gadā Aizkraukles reģionā degušas piecas vieglās automašīnas (viena — Aizkraukles novadā, divas — Pļaviņu un divas — Kokneses novadā), 2020. gadā — septiņas tehnikas vienības (frontālais iekrāvējs Aizkraukles novadā, kombains Skrīveros, divas vieglās automašīnas un kombains Jaunjelgavas novadā, vieglā automašīna Neretas novadā un autobuss Pļaviņu novadā).
Avots: VUGD
