Ministru kabinets otrdien
atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
(VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās
reformas ieviešanas gaitu, kas paredz, ka jauns administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks apstiprināts līdz 2020.gada
1.jūnijam.
VARAM paredz, ka konceptuāla vienošanās par reformas pabeigšanas
pamatprincipiem notiks šī gada februārī un likumprojekts par reformas
pabeigšanu valdībā tiks iesniegts līdz 28.februārim. Likumprojekta
pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši
Eiropas vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz
septembrim, savukārt ārējos ekspertus plānots piesaistīt laika posmā no
šī gada aprīļa līdz septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un
iesniegšana valdībā paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums
būtu jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu
izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā
2021.gada 1.jūlijā – kad darbu jaunajās administratīvajās teritorijās
uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes, uzsver VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
skaidroja, ka reformai būtu jānoslēdzas aptuveni gadu pirms pašvaldību
vēlēšanām, jo saistībā ar tām būs jāpieņem vairāki lēmumi un virkne
normatīvo aktu, savukārt līdz šī gada beigām likumprojektam būtu jābūt
saskaņotam un atbalstītam valdībā.
Pūce minēja, ka sadarbība ar ministrijām reformas izstrādē arī būs
būtiska, jo dažādās jomās ir daudz dažādu plānu, kas tiek ietekmēti
atkarībā no teritoriālā iedalījuma. Viņaprāt, šobrīd katrā sektorā
veidojas savs reģionālais dalījums, kas neesot pareizi.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis
norādīja, ka pirms nākamajiem tuvākajiem soļiem reformas virzībā uz
valdību būtu nepieciešamas konsultācijas un saskaņošana ar pašvaldību
organizācijām. Tāpat lietderīgāk būtu ekspertus piesaistīt jau reformas
izstrādes laikā, nevis tad, kad tā jau teju būs noslēgusies. “Tas
nepieciešams, lai nav tā, ka viss tiek izlemts un tikai tad tiek nolemts
konsultēties,” piebilda Pūķis.
Pūce gan norādīja, ka “neviens neko cauri valdībai bez saskaņošanas
negrūdīs” un pašvaldību organizācijas tiks iesaistītas procesā, savukārt
ekspertu piesaiste vēlāk ļaušot reformu ātrāk virzīt uz priekšu.
“Negribam no šī procesa izslēgt pašvaldību organizācijas, tieši pretēji,
aktīvi ar tām tiekamies. Visām pašvaldībām un pašvaldību organizācijām
būs iespēja piedalīties ar savām idejām,” teica ministrs.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vērtēja, ka reforma virzās
“ļoti sekmīgā ceļā”, un piebilda, ka būtu gandarīts, ja tās rezultātā
izdotos atbrīvoties no vārdu salikuma “republikas pilsētas” lietošanas.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vērsa uzmanību, ka šī ir
unikāla iespēja valdībai gūt panākumus, ja reforma tiks nobeigta
veiksmīgi. “Katrai ministrijai un nozarei būs jāpalīdz reformas
īstenošanā. Pārplānošana ir saistīta ar visaptverošo aizsardzību, tāpēc
iedosim VARAM savu informāciju, kādu mēs redzam bruņoto spēku
izvietojumu un atbalstu. Aicinu visas ministrijas būt pretimnākošām un
sniegt informāciju VARAM,” aicināja ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka tiek dots
starta šāviens procesa iekustināšanai, un procesa laikā ir skaidri
paredzētas konsultācijas gan ar pašvaldību organizācijām, gan pašvaldību
iedzīvotājiem. “Valdība apņemas atrast un pieņemt gala rezultātu, kas
visiem būtu zināms savlaicīgi. Grafiks ir ambiciozs, bet pie tā būs
jāpieturas,” piebilda premjers.
VARAM atgādina, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā
faktiski risinās jau kopš 1992.gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo
teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. Administratīvi
teritoriālās reformas likums tika pieņemts 1998.gadā, bet Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru tika noteikts jaunais
vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums – 2008.gadā.
Administratīvi teritoriālās reformas likums pēdējā redakcijā noteica,
ka “reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas
administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu
kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”. Šī mērķa sasniegšanai
likumos 2008.gadā tika noteikti noteikti vairāki kritēriji, kas
galvenokārt bija saistīti ar iedzīvotāju skaitu.
Tomēr, kā norāda VARAM, pieņemot likumu, Saeima jau 2008.gadā 50
novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem.
Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un 28
novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar
iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus
abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija
nav ģeogrāfiski vienota.
VARAM norāda, ka 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu
neatbilda jau 39 no 110 novadiem un divas republikas pilsētas, kā arī
kritērijiem atbilstoša attīstības centra nebija 52 novados.
Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Ministru kabinetā
2013.gadā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka atsevišķi
jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti.
Proti, izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem
novadu veidošanas kritērijiem, daudzos novados nav spēcīgu attīstības
centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības
politikas realizāciju, ir izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti
neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās
pārvaldes pilnveides procesu un izpildīti vēl vairāki uzdevumi.
“Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un
saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem
ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. Starp pašvaldībām dominē
konkurence, nevis sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu
lēmumu pieņemšanu saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju,”
skaidro VARAM.
Līdz ar to ministrija skaidro, ka reformas pabeigšana ir
nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi
veikt savas autonomās funkcijas. Tāpat tā nepieciešama, lai
iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki
pakalpojumi, lai tiktu veicināta reģionālās un nacionālās nozīmes
attīstības centru administratīvā sasaiste ar apkārtējām funkcionālajām
teritorijām un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes
decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes
funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas
pārvaldīšanu.
Patlaban koalīciju veidojošo partiju diskusijai par reformas
sagatavošanas jautājumiem un efektīvākai tās norisei vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) vadībā ir izveidota
Attīstības komiteja. Komitejas locekļi ir viens līdz divi pārstāvji no
katras koalīciju veidojošās Saeimas frakcijas.
VARAM lēš, ka reformas pabeigšanai nepieciešamais finansējums ir
aptuveni 500 000 eiro 2019.gada budžetā. Tas tiks tērēts ārējo ekspertu
piesaistei pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa izveidei un
līdzdarbībai konsultācijās ar sabiedrību, tostarp, arī informatīvās
kampaņas izstrādei un īstenošanai.
2020.gadā saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem reformas īstenošanai būs nepieciešami vēl 300 000 eiro.
