Otrdien Latvijas Veselības un
sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome lēma aicināt
veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi
atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz
31.jūlijam.
Kā otrdien sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa,
padome nolēmusi uzdot LVSADA birojam organizēt informatīvus pasākumus,
lai skaidrotu brīdinājuma akcijas nozīmi. Izdevumi, kas saistīti ar
informatīvajiem pasākumiem, tiks segti no LVSADA streika fonda
līdzekļiem.
Tāpat šodien padome lēma, ka gadījumā, ja līdz 1.jūlijam stāsies
spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz pagarinātā normālā darba
laika samazināšanu par 20 stundām jau šogad, LVSADA valde būs
pilnvarota izlemt, vai tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu
brīdinājuma akciju.
Bāriņa teica, ka brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums – ja
mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas,
tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. “Dzīvot no
solījumiem mēs neesam gatavi,” sacīja Bāriņa.
Pēc viņas paustā, lai sāktu protesta akciju, darbiniekiem jāraksta
darba devējam iesniegums uz mēnesi atteikties strādāt pagarināto normālo
darba laiku. Vienlaikus Bāriņa norādīja, ka, kaut arī padome lēma
aicināt darbiniekus atteikties no pagarinātā darba laika, katram
darbiniekam šis lēmums jāpieņem pašam.
Bāriņa pauda, ka mediķi vairs nav gatavi tikt paverdzināti un strādāt
par velti. Veselības ministrijas (VM) lozungs ir veselības aprūpes
kvalitāte, taču tā iespējama tikai tad, ja darbinieks ir atpūties un
saņem adekvātu atalgojumu, piebilda Bāriņa.
Vienlaikus viņa teica, ka pagarinātais normālais darba laiks un
veselības aprūpes darbinieku atalgojums ir cilvēku izmantošana, un tai
beidzot jāpieliek punkts. Ja Latvijā nedomās par cilvēkiem, tad nekāds
Hipokrata zvērests cilvēku neglābs.
Protesta akciju rīkošanu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija un
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju asociācija.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš
pauda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes
iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā
normālā darba laika samazināšanu.
Keris norādīja, ka sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās
“tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās”, un to nevar vērtēt citādi, kā
mēģinājumu jautājumu “pastumt kaut kur pagultē”.
Kā ziņots, komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi
Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot
grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu,
kuras sastāvā būs Finanšu ministrijas (FM), VM, Labklājības ministrijas
un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par
20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9
miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami
papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 27 miljoni eiro.
Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē
norādīja, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar
to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta
palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā
termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek
pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku,
nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
