Valdība šodien vienojās no nākamā gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro, tādējādi tā sasniegs 380 eiro. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro.
Pēc valdības sēdes labklājības ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistiem stāstīja, ka arī viņš balsojis par minimālās algas palielināšanu par 10 eiro, taču ar šo lēmumu neesot apmierināts. Nākamgad viņš uzstāšot, ka minimālā alga ir jāpaaugstina straujāk. Ministrs piebilda, ka viņš piekāpies mērenākam minimālās algas pieaugumam, lai vispār varētu pieņemt nākamā gada budžetu.
“Pret straujāku minimālās algas celšanu iestājās uzņēmēju organizācijas, taču priekšlikumu par straujāku minimālās algas celšanu iekļausim arī nākamajos gados,” uzsvēra labklājības ministrs.
Vaicāts par sekām, neceļot minimālo algu par iecerētajiem 37 eiro, Reirs atzina, ka tās būs nepatīkamas, jo bezdarbs nemazināsies, kā arī darba tirgū netiks iesaistīti cilvēki, kas izvēlas saņemt pabalstus, nevis strādāt.
Pēc Reira domām, vienīgais arguments pret straujāku minimālās algas celšanu ir valsts pārvaldē strādājošie, jo daudzās iestādēs cilvēki saņem minimālo algu. “Tā kā patlaban norit darbs pie valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma reformas, nākamgad šis jautājums nebūs aktuāls,” piebilda labklājības ministrs.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka valsts budžets iegūtu no minimālās algas palielināšanas, taču pamatbudžets būtu ar mīnusa zīmi, jo virknē nozaru, piemēram, veselībā, kultūrā un labklājībā, daudz strādājošo saņem minimālo algu, līdz ar to, paceļot kopējo minimālo atalgojumu, jāpaceļ atalgojums arī šai strādājošo kategorijai.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka lēmumam necelt minimālo algu straujāk jeb par 37 eiro, kā to piedāvāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), izšķiroša bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrita pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.
Šo iemeslu dēļ šodien koalīcijā tika panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.
Iepriekš izskanēja, ka minimālās algas palielinājums par 10 eiro radīs papildu slogu daudzām valsts iestādēm, īpaši kultūras, veselības jomā, un tas samazina pieejamo fiskālo telpu. Premjers arī piebilda, ka nepieciešams strādāt, lai pabeigtu iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir nepieciešams finansējums.
Kā ziņots, Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu.
