Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas ceturtdien publicētajā ziņojumā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka, iespējams, Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis viņa slepkavību.
“FDD (Krievijas Federālā drošības dienesta) operāciju nogalināt Ļitviņenko, iespējams, apstiprināja prezidents Putins,” Londonas Augstajā tiesā pavēstīja izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs tiesnesis Roberts Ouens
Krievija izmeklēšanu raksturojusi kā “politizētu”. Vēl pirms ziņojuma publicēšanas Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja: “Tas neietilpst jautājumu lokā, kas mūs interesē.”
Ļitviņenko atraitne Marina, kas vadījusi kampaņu centienos panākt vīra nāves apstākļu izmeklēšanu, intervijā ziņu aģentūrai AFP vēl pērn atzina – “tas ir pēdējais, ko es varu viņa labā darīt”. “Mana cīņa ir par to, lai šos faktus padarītu publiskus,” viņa sacīja, piebilstot: “Man tas ir tikai svarīgi, lai beidzot būtu oficiāls izskaidrojums.”
Lielbritānija paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu 2014.gada jūlijā.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī – trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.
Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru.
Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.
Lielbritānija slepkavības veikšanā apsūdzējusi bijušos Krievijas izlūkdienesta darbiniekus Dmitriju Kovtunu un Andreju Lugovoju. Abi apsūdzības noraida, un Krievija atsakās viņus izdot.
Izmeklēšanai ticis norādīts, ka polonija pēdas tika atrastas visur Londonā, kur abi šie cilvēki bija bijuši, tostarp birojos, viesnīcās, lidmašīnās un pat “Arsenal” futbola laukumā.
“Vienalga, cik goda zīmju Putins piespraudīs Lugovoja krūtīm par kalpošanu dzimtenei vai cik reizes Kovtuns solīs iznīcināt šo izmeklēšanu, Lugovojam un Kovtunam nav ticamas atbildes zinātniskiem pierādījumiem un polonija pēdām, kuras viņi aiz sevis atstāja,” pērn izmeklēšanas komisijas sēdei sacīja Londonas policiju pārstāvošais jurists Ričards Horvels.
Nevienam no viņiem nebija personisku motīvu un viņi nebija “parasti slepkavas”, viņš norādīja.
“Nav šaubu, ka Krievijas valstij bija pa pilnam iemeslu ne tikai vēlēties nodarīt ļaunu Ļitviņenko, bet [vēlēties viņa] nāvi,” teica Londonas policijas pārstāvis.
Ļitviņenko atraitni Marinu pārstāvošais jurists Emersons “teicis, ka tas bija kodoluzbrukums Londonas ielās. Šis izteikums ir atbilstošs”, vēl pērn komisijai atzina Horvels.
