Izmantojot dzimtsarakstu nodaļu sniegto informāciju, tabulā esam apkopojuši datus par demogrāfisko situāciju Aizkraukles reģionā pēdējos trijos gados. Vēršam lasītāju uzmanību uz tabulas ierakstu “reģistrēti” — tas nav tas pats, kas reālā demogrāfiskā situācija katrā novadā.
Objektīvākie dati ir valstī
“Objektīvākie dati par demogrāfisko situāciju ir valsts, nevis novadu mērogā, jo dzimušos, mirušos un laulības drīkst reģistrēt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā,” skaidro Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere. “Līdz ar to daudzi iedzīvotāji, kuri nav deklarēti Aizkraukles novadā, mirušos un jaundzimušos reģistrē Aizkrauklē, jo tā ir ērtāk, un demogrāfijas tabula ne-
atspoguļo reālo situāciju Aizkrauk-
lē, kā arī citos novados, šie dati nav objektīvi. Aizkraukles novadā nav tik daudz mirušo, cik ir reģistrēts un uzskaitīts tabulā, jo, ja cilvēks no Kurmenes, Mazzalves, Rēzeknes nomirst Aizkraukles slimnīcā vai Skrīveru pansionātā, piederīgie visbiežāk miršanu reģistrē Aizkrauklē. Var gadīties, ka cilvēki savu dzīvesvietu un jaundzimušos deklarē Aizkrauklē vai kādā citā pilsētā, lai saņemtu pabalstu, bet pēc tam deklarē dzīvesvietu citur. Daudzi Aizkrauklē deklarētie cilvēki dzīvo Rīgā, Ogrē, Salaspilī un citur, tur piedzimst un tiek reģistrēti viņu bērni vai arī viņi reģistrē bērnu pie mums, jo te dzīvo viņu vecāki, bet turpina dzīvot citur.”
Bilance joprojām
negatīva
Tomēr no tabulas vismaz varam gūt aptuvenu priekšstatu par demogrāfisko situāciju Aizkraukles reģionā kopumā. Kā redzams, demogrāfijas bilance joprojām ir negatīva — gadā nomirst vidēji 523 cilvēki, bet piedzimst vidēji 288 bērni. Starpība — 235, tik daudz bērniņu vēl vajadzētu laist pasaulē vidēji gadā, lai bilance būtu vismaz “pa nullēm”. 2013. gadā bija reģistrēts visvairāk mirušo un arī jaundzimušo, bet kopumā skaitļi nav ļoti atšķirīgi — nav ne dzimšanas “buma”, ne viņsaulē aizgājušo strauja kāpuma.
Izvērtējot datus par noslēgtajām laulībām, redzams, ka Jaunjelgavas novada dzimtsarakstu nodaļā pēdējos trijos gados laulājas arvien mazāk cilvēku, bet Neretā noslēgto laulību skaits ir palielinājies. Pļaviņās nav ne strauja kāpuma, ne krituma, tāpat Aizkrauklē un citos novados. Savukārt Koknesē dzimt-
sarakstu nodaļas darbinieku slodze ir kļuvusi krietni vien lielāka — 2012. gadā bija noslēgts tikai 15 laulību, 2014. gadā — jau 53, jo daudzi pāri no citiem novadiem izvēlas jāvārdu teikt Kokneses skaistajā apkārtnē.
Tēvs neatzīst savu bērnu
Visos novados pagājušajā gadā dzimušo vidū ir zēnu pārsvars, izņemot Kurmeni, kur reģistrētas trīs meitenes un viens zēns. Kopumā Aizkraukles reģionā pērn reģistrēti 168 zēni un 120 meitenes. Viņu vidū arī trīs dvīņu pāri — Estere un Amēlija, Egīls un Nauris Neretā, savukārt Pļaviņās — Gustavs un Patriks.
Cik bērnu dzimuši laulībā? Visās dzimtsarakstu nodaļās precīzas ziņas par to neizdevās iegūt. Situācija novados ir atšķirīga — daļā novadu apmēram puse vecāku ir laulāti, citos — lielākā daļa dzīvo kopā tāpat.
Piemēram, Jaunjelgavas dzimtsarakstu nodaļā atbildēja, ka 75% bērnu ir dzimuši nereģistrētā laulībā, savukārt Neretā — lielākā daļa bērnu. Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā pastāstīja, ka laulībā dzimuši 49 bērni, savukārt nereģistrētā laulībā — 47, tajā skaitā bez ziņām par bērna tēvu reģistrēti divi mazuļi, ar paternitātes atzīšanu — 45. Tas nozīmē, ka nereģistrētā laulībā dzimušā bērna tēvs atzīst — viņš ir bērna tēvs. Bijusi arī trīspusējā paternitātes atzīšana — ja māte ir laulībā, bet bērna tēvs nav viņas vīrs, dzimtsarakstu nodaļā ierodas māte, vīrs, civilvīrs un apliecina, kurš ir bērna tēvs. Nekādu strīdu un domstarpību šajā jautājumā pērn nav bijis. Tikai vienā gadījumā paternitāte ir noteikta ar tiesas spriedumu, veicot DNS analīzes, jo tēvs nav atzinis, ka tas ir viņa bērns.
No 11 Valles un Kurmenes pagastos dzimušajiem bērniem četri ir laulātu vecāku mazuļi. Skrīveru novadā laulībā dzimuši 13 bērni, paternitāte atzīta 18 mazuļiem, un tikai vienā dzimšanas reģistrā nav ieraksta par tēvu.
Pļaviņās laulībā dzimuši 26 bērni, bez ziņām par tēvu reģistrēti pieci bērni.11 pāri laulību nav noslēguši, bet, reģistrējot dzimšanu, ir atzinuši paternitāti.
Arī piektais un sestais bērns
No kopējā skaita visvairāk jaundzimušo mammām ir pirmais un otrais bērns, bet ģimenēs dzimst arī trešais, ceturtais, piektais un sestais bērns. Piemēram, no 11 Valles un Kurmenes pagastos dzimušajiem bērniem divi mazuļi ir pirmie bēniņi, četri — otrie, pieci — trešie bērni. Skrīveros pirmais bērns piedzimis 14 ģimenēs, otrais — 11, trešais — četrās, bet ceturtais — divās ģimenēs. Pļaviņās no 42 reģistrētajiem jaundzimušajiem pirmie bērni ir 13, otrie — 18, trešie — septiņi, ceturtie — divi, piektais — viens, sestais — arī viens. Savukārt Koknesē no 45 reģistrētajiem jaundzimušajiem pirmo bērnu sagaidījušas 15 ģimenes, otro — 16, trešo — deviņas, ceturto — trīs, piekto — divas ģimenes.
Denīze un Sālihs
Aizkraukles reģionā nelielai daļai bērnu ir doti divi vārdi, tie ir gan ļoti latviski, gan ārzemnieciski, piemēram, Margarita Marija, Ance Katrīna, Ronja Elizabete, Kselīna Letīcija, Kitija Džeina, Gatis Viesturs, Māris Juris, Artūrs Jānis, Teodors Timotejs, Adrians Svens, Hugo Olivers. Tomēr lielākā daļa bērnu nosaukti vienā vārdā. Arī šajā ziņā vērojama dažādība — ir gan latviski vārdi, gan filmu, grāmatu ietekmē un laulību rezultātā ar cittautiešiem aizgūtie. No ierastajiem vārdiem meitenēm izplatīts vārds ir Madara, Alise, Katrīna, Sofija, Dārta, Marta, Emīlija, Elizabete. Neierastāki ir Keita, Selīna, Reičela, Darija, Ketrīna, Sanija, Dženifere, Denīze.
Vārdu Jānis dzimtsarakstu nodaļu vadītāji nosauca ļoti reti, bet vārdu Līga nedzirdēju nemaz. No latviskajiem vārdiem Aizkraukles reģionā zēniem visbiežāk dots vārds Roberts, Mārtiņš, Edgars, Kristaps, Gatis, Rūdolfs, Artūrs, Ernests, Reinis, Emīls, Krišs, Māris. Neparastākie ir Sālihs, Karloss, Elans, Daneks, Ārons, Arians, Demids, Marsels, Everts, Magnuss, Dariuss. ◆
Uzziņa
Latvijā 2014. gadā pieci populārākie sieviešu vārdi bija Sofija (šāds vārds dots 299 meitenēm), Emīlija (256), Alise (219), Anna (207) un Marta (202).
2014. gadā pieci populārākie vīriešu vārdi bija Roberts (300), Markuss (215), Artjoms (211), Ralfs (199) un Gustavs (195).
Vārdi Līga un Jānis pēdējo desmit gadu laikā ne reizi nav iekļuvuši piecu populārāko vārdu sarakstā.
Avots: PMLP
