Līdz ar izmaiņām atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtībā, kas stājās spēkā pagājušā gada novembrī, ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk cilvēku, par šo pakalpojumu nu jāmaksā krietni vairāk.
Atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtība pēdējo divu gadu laikā mainīta vairākkārt. Daudzdzīvokļu mājās sākumā to aprēķināja pēc dzīvoklī mītošo cilvēku skaita. Vientuļie un tie, kuri dzīvo divatā, ar šādu kārtību bija mierā, tā likās taisnīga un arī cena pieņemama. Pirms gada šī kārtība tika mainīta un atkritumu izvešanas maksu nolēma aprēķināt no dzīvokļa, vairs neņemot vērā to, cik cilvēku tajā deklarēti vai dzīvo. Aizkrauklē maksa par atkritumu izvešanu no viena dzīvokļa bija 4,40 eiro. Šajā situācijā priekā rokas berzēja kuplākās ģimenes. Visneapmierinātākie bija vientuļie pensionāri, jo viņiem maksa par šo pakalpojumu palielinājās divkārt. Sūdzības saņēma ne tikai namu apsaimniekotāji un atkritumu izvedēji, bet arī Ekonomikas ministrija un Tiesībsarga birojs. Cilvēki uzskatīja, ka atkritumus rada nevis miteklis, bet cilvēki. Rezultātā noteikumus par atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtību atkal pārskatīja un pagājušā gada novembrī apstiprināja kārtību, kas paredz maksu aprēķināt, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto personu skaitu. Aizkrauklē par atkritumu izvešanu par vienu dzīvoklī deklarēto personu aprēķina maksu — 2,30 eiro. Piemēram, ja dzīvoklī deklarētas trīs personas, tad maksa no 4,40 pieauga līdz 6,90, savukārt vientuļajiem pensionāriem tā samazinājās gandrīz uz pusi.
Taču varbūt daudzi nezina, ka visu šo laiku ir bijusi arī otra iespēja, kā aprēķināt maksu par atkritumu izvešanu. Aizkraukles novada namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Lauma A” valdes loceklis Modris Bite apliecina, ka arī šobrīd spēkā ir divas iespējas. Ministru kabineta noteikumi paredz atkritumu izvešanas maksu aprēķināt pēc dzīvoklī deklarēto skaita. Taču, ja vairāk nekā puse mājas iedzīvotāju vienojas, ka piekrīt maksu aprēķināt no dzīvokļa, nevis pēc tajā deklarēto skaita, namu apsaimniekotājs konkrētā mājā var piemērot šādu kārtību.
Iespējas, kā pie šāda lēmuma nonākt, ir vairākas. Var rīkot mājas iedzīvotāju kopsapulci, veikt anketēšanu vai savstarpēji vienoties. Taču būtiski atcerēties, ka lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem, nevis vienkārši tajā mītošajām personām. Sīkāk par lēmuma pieņemšanas procedūru, iespējams, var konsultēties ar namu apsaimniekotāju, taču pirms tam rūpīgi jāizvērtē, kādu ģimeņu konkrētajā mājā ir vairāk — vientuļu pensionāru un tādu, kas dzīvo divatā, vai ģimeņu ar trīs un vairāk cilvēkiem. Šis ir koks ar diviem galiem, kur vienā vai otrā variantā vienmēr būs daļa cilvēku, kuri nebūs mierā ar pastāvošo kārtību un maksas apmēru.
Modris Bite stāsta, ka pēc noteikumu grozījumu stāšanās spēkā pagājušā gada novembrī Aizkrauklē nevienas mājas iedzīvotāji nav interesējušies par iespēju turpināt maksāt par atkritumu izvešanu no dzīvokļa. Visās mājās šobrīd maksu aprēķina pēc deklarēto iedzīvotāju skaita. Taču, ja kādā mājā vienotos kārtību mainīt, spēkā būtu iepriekšējā cena — 4,40 eiro no dzīvokļa.
Līdzīga situācija ir arī citos Aizkraukles reģiona novados. Maksu par atkritumu izvešanu aprēķina, ņemot vērā dzīvokļos deklarēto vai faktiski dzīvojošo cilvēku skaitu. Un neviens pagaidām nav izteicis vēlmi aprēķināt maksu pēc citas sistēmas. ◆
