Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi par valsts mērķdotācijas skolotāju darba samaksai aprēķināšanu un sadali paredz arī noteikt skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Ja no nākamā mācību gada lauku pašvaldība izglītības iestādē vēlēsies saglabāt vidusskolas klases, kurās skolēnu skaits būs mazāks par 14, pašvaldībai būs jāpiedalās skolotāju atalgošanā.
Šo IZM izstrādāto noteikumu projektu aizvadītajā nedēļā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, tomēr, visticamāk, līdz tā apstiprināšanai valdībā to vēl labos.
Ierosinājums attiecas ne tikai uz lauku vidusskolām, prasības ir arī novadu un republikas pilsētu skolām. Proti, pilsētu skolās, lai saņemtu pilnu nepieciešamo mērķdotāciju, 10. klasē vajadzēs būt vismaz 18 skolēniem. Noteikumi pašvaldībām aizliegs pārdalīt no valsts saņemto mērķdotāciju nepiepildītajai vidusskolai par labu.
Iecerētās pārmaiņas ministrijā skaidro ar to, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs viens no mērķiem ir panākt, lai nākotnē vidusskolas koncentrētos reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Arī viens no pēdējiem izglītības un zinātnes ministriem Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka jāsakārto vidusskolu tīkls, veidojot lielas un spēcīgas vidusskolas reģionos, savukārt vidusskolas klases, kurās ir tikai ap desmit skolēniem, nevajadzētu uzturēt.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) līdz šim nav iebildusi IZM iecerei. Iecerēts, ka savu nostāju LPS paudīs pēc pašvaldību viedokļu par izmaiņām apzināšanas.
Ministrijas dati liecina: ja jaunos noteikumus pieņemtu pašreizējā redakcijā, pašvaldībām būtu jāpiedalās skolotāju algu līdzfinansēšanā 77 vidusskolās.
Viedokļi
Māris Reinbergs,
I. Gaiša Kokneses vidusskolas direktors
— Vidusskolas posmā šajā mācību gadā Kokneses vidusskolā mācās 84 skolēni. Mums ir divas 10. un 12. klases, 11. — viena, vidēji vienā vidusskolas klasē mācās 16,8 skolēni. Šis ir tikai skaitlis, tomēr esmu pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē skolai neradīsies problēmas nokomplektēt vidusskolas klasi, kurā jābūt vismaz 14 skolēniem. Skolotāju algas, manuprāt, ir sāpīgs jautājums, skaidrs, ka arī ministrija ir meklējusi dažādus ceļus, kā to atrisināt, un to, vai šis ir pareizais, neņemšos spriest.
Rita Pole,
Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore
— Pļaviņu novada ģimnāzijas 10. klasē šobrīd mācās 17 skolēnu. Skaits ik pa brīdim mainās, jo kāds izvēlas mācīties citur, tikko viens skolēns aizgāja mācīties uz Rīgu. 11. klasē šogad ir 24, 12. klasē — 18 skolēnu. Protams, arī mūs satrauc šis ministrijas ierosinājums noteikt klasēs minimālo skolēnu skaitu, jo vidusskolas klases komplektējam lielākoties no tiem bērniem, kuri pie mums beiguši pamatskolu. Katru gadu samazinās gan iedzīvotāju, gan bērnu skaits, tā ir valstiska problēma. Kā mierinājums, ka kādu laiku mūsu skolai nebūs jāsatraucas, vai spēsim nokomplektēt 10. klasi, ir tas, ka skolā joprojām ir divas 9. klases. Ministrijas ierosinājums, ka pretējā gadījumā skolotāju algas būs jāfinansē pašvaldībai, manuprāt, uzliks vēl lielāku slogu un atbildību pašvaldībai. Līdz šim Pļaviņu novada dome vienmēr ir atbalstījusi, palīdzējusi un bijusi atsaucīga, ja vajadzēs, noteikti palīdzēs arī ar atalgojumu skolotājiem. Šajā laikā daudz runājam par skolu sasniegumiem, attīstību un nākotnes plāniem, bet, manuprāt, šobrīd lielākais sasniegums ir, ja lauku skolai izdodas noturēties vēl vienu gadu.
Lauma Mīlīga,
Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Jaunjelgava kā novada centrs izglītības jomā ir ļoti neizdevīgā ģeogrāfiskā vietā, tādējādi, komplektējot vidusskolas klases, varam paļauties tikai uz saviem skolēniem. Skolēni no pārējām novada izglītības iestādēm pēc pamatskolas beigšanas lielākoties turpina mācības Aizkrauklē — tā ir ērtāk izbraukāt, nereti viņiem vecāki strādā pilsētā. Šajā mācību gadā Jaunjelgavas vidusskolas 10. klasē mācās 12 skolēnu. Ja ministrija pieņems jaunos noteikumus, skaidrs, ka arī mūsu skola neatbildīs jaunajām prasībām. Ja jautājums par vidusskolas pastāvēšanu novadā būs jālemj saistībā ar skolotāju atalgojumu, domāju, ka pašvaldība darīs visu un atradīs līdzekļus, lai Jaunjelgavas vidusskola turpinātu pastāvēt, taču, manuprāt, par lauku vidusskolu likteni jāatbild ne tikai pašvaldībām, atbildība jāuzņemas arī valstij.
Gunta Kupčiuna,
Valles vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja
— Valles vidusskolā nokomplektēt klasi, kurā ir vismaz 14 skolēnu, ir neiespējami. Šobrīd 10. un 11. klasē mācās astoņi jaunieši, 12. — septiņi, bet 9. klasē — 11. Vecumnieku novads ir viens no retajiem, kurā ir četras vidusskolas, tāpēc apzinos: ja tomēr noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, mums būs ļoti grūti pastāvēt. Esam par to runājuši ar jauniešiem, un viņi atbild, ka tādā gadījumā brauks mācīties uz Rīgu, nevis paliks kādā citā novada skolā, tādējādi mūsu jauniešus zaudēs viss novads. Sirds sāp, iedomājoties, ka Vallē vairs nebūs vidusskolas, jo pagasts zaudētu gaišu jaunu cilvēku kopu, kuri ir motivēti mācīties, aktīvi iesaistās sporta, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
