(No bērna sacerējuma)
Omīte — tā ir tāda sieviete, kurai nav pašai savu bērnu, viņa mīl mazus bērnus un tos lutina. Opītis ir tā pati omīte, tikai vīrietis. Viņš iet pastaigās ar maziem puišiem un stāsta par makšķerēšanu un citām vīriešu lietām. Omītēm neko nevajag darīt, tikai nākt ciemos. Viņas ir vecas, tāpēc viņas nevar daudz skriet un lēkāt, bet viņas mūs var aizvest uz rotaļlaukumu vai uz lunaparku, viņām vajadzīgs daudz naudas, lai varam izvizināties ar karuseļiem. Ja viņas ar mums iet pastaigā, tad vienmēr apstājas un apskatās interesantas lietas — kādu krāsainu lapu vai interesantu tārpiņu. Omītes nekad neteiks, lai ejam ātrāk. Viņas nēsā brilles un var izņemt savus zobus. Omītēm nevajag būt ļoti gudrām, bet viņām jāzina atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc suņi dzenā kaķus un kur sliekai ir galva. Kad omītes lasa pasakas, viņas ir ļoti uzmanīgas un lasa vienu un to pašu pasaku vairākkārt…
Katram jācenšas, lai viņam būtu omīte un opītis, jo tie ir vienīgie pieaugušie cilvēki, kuriem ir brīvais laiks bērniem. ◆
