Ingrīda Caune,
Pļaviņu sociālās aprūpes centra direktore
— Arvien biežāk izskanošā informācija par gadījumiem sociālās aprūpes centros liecina par darbinieku trūkumu, bet nereti tā ir arī esošā personāla nolaidība. Protams, arī Pļaviņu aprūpes centram būtu nepieciešami speciālisti, apkalpojošais personāls, kas uzlabotu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti.
Ina Riekstiņa,
Neretas sociālās aprūpes centra direktore
— Noveco ne tikai centra klienti, bet arī personāls, turpretī darba iestādē mazāk nekļūst. Jau tagad izjūtam speciālistu trūkumu, un nopietni jādomā par jaunu piesaistīšanu. Nav noteikumu, kas regulētu speciālistu un klientu attiecību, un tas, cik darbinieku ir aprūpes centrā, pārsvarā atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Par šo jautājumu jādomā nopietnāk, jo diemžēl dzīve pansionātā var būt daudzu cilvēku nākotne.
Inga Ķieģele,
Skrīveru sociālās aprūpes centra “Ziedugravas”
direktore
— Problēma ir, to nevar noliegt. Darbs centrā ir fiziski un emocionāli smags, ne visi to var izturēt. Jaunie speciālisti pēc studijām visbiežāk neizvēlas strādāt šāda tipa iestādēs. Viņiem pietiek ar prakses laikā redzēto, lai pēc tam, piemēram, meklētu darbu ārzemēs. ◆
