Saeima decembrī nodeva izskatīšanai komisijām partijas “Saskaņa” ierosinājumu noteikt, ka
7. janvāris — diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, — Latvijā ir jānosaka par brīvdienu. Par jautājuma nodošanu komisijām balsoja 50 tautas kalpu, pret bija 19, atturējās 13.
Kā liecina Saeimas stenogramma, par šā jautājuma izskatīšanu parlamenta komisijās vienojās koalīcijas partija ZZS, “Saskaņas” frakcijas deputāti un partijas “No sirds Latvijai” pārstāvji. Lēmumu atbalstīja arī Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics un Nellija Kleinberga no Reģionu apvienības un Ilmārs Latkovskis no Nacionālās apvienības. Interesanti, ka šo lēmumu atbalstīja arī pieci “Vienotības” deputāti — Vjačeslavs Dombrovskis, Hosams Abu Meri, Janīna Kursīte, Aldis Adamovičs un Inesis Boķis.
Pret balsoja Nacionālās apvienības pārstāvji, Atis Lejiņš no “Vienotības”, Raimonds Bergmanis no ZZS un Arturs Kaimiņš no Reģionu apvienības.
Atturīgi balsojumā bija lielākoties “Vienotības” deputāti, bet nebalsoja četri deputāti.
“Saskaņas” deputātu iesniegtie grozījumi likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām paredz, ka arī 7. janvāris ir svētku diena.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir 24., 25. un 26. decembrī. Tomēr Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7. janvārī, nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.
Kopumā Latvijā ir aptuveni
400 000 pareizticīgo un vecticībnieku, un, atzīstot par svētku dienu arī 7. janvāri, tiktu veicināta sabiedrības integrācija. Likuma grozījumu iniciatori piebilst, ka tie labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu.
“Saskaņa” jau iepriekšējos gados vairākkārt ir rosinājusi līdzīgas izmaiņas, taču parlamenta vairākuma atbalstu šī iecere līdz šim nav guvusi. ◆
