Šodien aprit 25 gadi, kopš 1990. gada 6. janvārī, Zvaigznes dienā, Valdis Baltruks tika iesvētīts par mācītāju. Visus šos gadus viņš ir kalpojis Aizkraukles, Kokneses un Jumpravas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē.
Ar sirsnīgiem pateicības vārdiem un ziediem svētdien Kokneses draudze sveica savu mācītāju nozīmīgajā jubilejā. Simboliski pirms dievkalpojuma mācītājs pats iededza svečturī sveces baznīcas priekštelpā. Tāda ir bijusi arī viņa misija — dot gaismu un siltumu baznīcēnu dvēselēs, mācot ieraudzīt Dievu. Mācītājs savu misiju saskata ne tikai gara dāvanu dalīšanā. Bez maksas ne viens vien Kokneses novada iedzīvotājs saņēmis maizi un citas praktiskas un sadzīvē nepieciešamas lietas. Valdis Baltruks gan neatbilst vispārpieņemtiem standartiem par mācītāju — allaž skrejošs, asu prātu un valodu, nekad sevi nav pozicionējis par Dieva vietnieku Zemes virsū, vien starpnieku. Pirms kļūt par mācītāju, guvis zilumus un punus, dzīves jēgu meklējot. Varbūt tieši tas darījis stiprāku un redzīgāku, sastopoties ar vienaldzību, nelietību, iedomību. Pratis saskatīt arī savas kļūdas, mācējis par tām paironizēt. Cilvēkam bez humora izjūtas, iespējams, dažkārt grūti uztvert viņa sakāmo, taču tas nekad nav bijis kā bradāšana dvēselē dubļainiem zābakiem.
Zvaigznes dienai veltītajā dievkalpojumā mācītājs teica: “Ziemassvētki pagājuši, dāvanas izsaiņotas, Jaunais gads atnācis, sniegs nokusis, visapkārt dubļi, bet kas tad paliek? Tā ir zvaigzne, kas izstaro gaismu.” Un staru no tās, kurā ieausts Dieva mīlestības vārds, jau 25 gadus nes sevī arī Valdis Baltruks. ◆
