Pēc dažām dienām sāks valdīt Kaza, tāpēc arī viņai iemesls dziedāt. “Staburaga” lasītāji atsūtījuši variācijas, par ko viņa varētu dziedāt. Publicēto parakstu autori redakcijā (no 6. janvāra) var saņemt balvas.
Kaza dziedāja un blēja,
Āzi sasaukt nevarēja.
Drīz jau sāksies Kazas gads,
Viņš grib gaidīt to viens pats.
Dāvanu, ko viņam dotu,
Arī viena apēst protu!
Naula Dzirkale
***
Kaza es visjaukākā,
Dziedātāja labākā,
Savu āzi mīlu es —
Skaistāko uz pasaules!
Rutas kundze
Jaunjelgavā
***
Šī nodarbe nav kazas dabā,
Daudz priecīgāk es pūstu ragā,
Jo manai dziesmai vārdu nav.
Vai dzirdat, jauki tomēr skan —
mē-ē-ē!
L. N.
Neretā
***
Es dziedu tādā sakarā
Šai Ziemassvētku vakarā,
Kad sniegs ir balts un zeme balta,
Ah, cik es tomēr esmu stalta!
Mik, mik, mē, mik, mik, mē,
B-ē-ē-ē, ā-ā-ā, o-o-o!
***
Es varu dziedāt, varu runas teikt
Un visus apkārtējos sveikt.
Bet kā izskatās, drīz govīm būšot
beigas,
Tad varbūt viņu vietu ieņemsim
Mēs pamazām, bez lielas steigas.
K. Grauziņa Aizkrauklē
***
Mek, mek, mē!
Es veselu gadu valdīšu šaizemē!
Daudz radu un draugu man
valdībā,
Lai citiem kaut ausis vīst
skaudībā!
Tur treknas tad slotiņas
grauzīšu,
Bet pēc tam —
svētlaimē snaudīšu…
Bet kamēr lielie un gudrie
snauž,
Mazie sausu garoziņu grauž…
Magone Vietalvā
