Aizvadītais gads man ir bijis veiksmīgs,
iespējams, arī tādēļ, ka esmu dzimusi Zirga gadā, un šogad man bija paredzēta papildu veiksme. Viss sākās janvāra pirmajās dienās, kad saņēmu zvanu — jāierodas laikraksta “Staburags” redakcijā un jāsāk strādāt. Bailes mijās ar prieku, aiz satraukuma spiedzu tik skaļi, ka pamodināju kaimiņus. Tas bija sapņa piepildījums, kas ļāva apvienot rakstīšanu un sporta mīlestību, tomēr tikai tagad apzinos darba patieso laimestu. Vislielākais ieguvums aizvadītajā gadā ir sastaptie un intervētie cilvēki, kuri paplašināja manu redzesloku, dāvāja jaunas emocijas un iespaidus.
No katra sarunbiedra netīši iznāk ko pārņemt — kādu izteicienu, atziņu vai pat dzīvesveidu. Pēc intervijas ar Gati Caunīti, puisi bez rokām, kurš ieguva
autovadītāja apliecību, uz pasauli raugos citādi. Apbrīnojama ir viņa pozitīvā domāšana, apņēmība un drosme sapņot. Viņš ar savu piemēru parāda, ka robežas ir tikai mūsu galvās, bet, ja patiesi ko vēlamies, viss ir sasniedzams.
Jaunajā 2015. gadā vēlu jums drosmi. Drosmi riskēt, iet un darīt.
