Tuvojas gada beigas, ikdienā arvien vairāk ienāk svētku noskaņa, taču bibliotēkā darba mazāk nekļūst. Kāda kundzīte jau laikus izvēlējās vairāk grāmatu, lai garajās brīvdienās būtu, ko lasīt. Ikdienā rīta stundas ir veltītas pensionāriem, pēcpusdienas — skolas bērniem, kad viens otrs ceļā no skolas ieskrien un steidz ātri sameklēt skolotājas uzdoto lasāmvielu. Nākot uz pagastmāju, bibliotēkā iegriežas arī bezdarbnieki.
Lai orientētos visā jaunajā, tajā, par ko cilvēki ikdienā runā, no rīta jāatvēl laiks un jāizlasa jaunākās ziņas internetā. Nepatīk, ka sliktās ziņas cenšas likt pirmās, tā vietā varētu būt piecas labas un tikai tad sekotu pa kādai sliktajai. Tās ietekmē visas dienas noskaņojumu.
Bibliotēkā ir vairāk kā 200 lasītāju, bet aktīvāko, kuri interesējas par visām jaunajām grāmatām, krietni mazāk. Toties viņi seko līdzi notikumiem izdevniecībās, tāpēc man jābūt zinošai, jāiesaka, jākomentē. Decembra sākumā nopirkts vairāk kā 50 vienību, un šī bija pēdējā grāmatu iegādes kārta. Ar Aizkraukles domi izveidojusies veiksmīga sadarbība, grāmatām un periodikai līdzekļus atvēl pietiekami. Ja nauda budžetā palikusi pāri, to piešķir papildu grāmatu iegādei. Patīkami, ka ar gadiem summa palielinās. Nesen līdzekļus piešķīra arī mēbeļu iegādei žurnālu un avīžu izvietošanai, un uzlabojumus var redzēt katrs bibliotēkas apmeklētājs.
Ikdienā darba daudz — ne tikai grāmatas jāizsniedz, jāpaspēj organizēt pasākumus, jāgādā par bibliotēkas aprīkojuma atjaunināšanu, noformējumu. Tuvojoties svētkiem, apmeklētāju sarunas vijas ap dāvanām, katrs pastāsta, ko iegādājies vai noadījis, un vēlas zināt manas domas, jāparunā par dāvanu iesaiņošanu. Netrūkst arī sarunu par grāmatām. Interesanti pavērot cilvēku raksturus, iejusties viņos, un reizēs, kad esmu mazāk atvērta, nerunāju daudz, apmeklēji tūlīt to jūt.
Daudzus gadus dejoju kolektīvā “Aizkrauklis”, nesen atzīmējām 30 gadu jubileju. Tai gatavojāmies vairākas nedēļas. Cik iespējams, cenšos sekot līdzi arī notikumiem politikā. Tur visu nevar uztvert vienprātīgi. Nepatīk pieaugušo cilvēku pasakas jeb politiķu solījumi, tērējot televīzijas, radio laiku. Arī redzot, ka Saeimā deputātu krēsli nereti tukši, klausoties par biežajiem pārkāpumiem, gribas jautāt — kāpēc viņiem par neierašanos darbā un citiem pārkāpumiem ir citāds sods nekā pārējiem iedzīvotājiem? Starp deputātiem neviens ne par ko nav vainīgs, viens otru attaisno, un notiek muļļāšanās.
Pirmdien Izglītības un zinātnes ministrija atsauca iepriekš izteikto rosinājumu publiskot skolotāju algas. Manuprāt, tie, kuri iebilst pret šādu ideju, vai nu saņem daudz un nevēlas, ka viņu algas redzētu citi, vai arī saņem algu par darbu, kuru nedara vai dara slikti. Kāpēc amatpersonu algas var publiskot? Visi tās var apskatīt, un nekas slikts tāpēc nav noticis.
Daudz diskusiju bija par deputāta Artura Kaimiņa rīcību. Katrs tiesīgs paust savu viedokli — vieni šādu rīcību nosoda, citi saka, ka brīvajā laikā var darīt, ko vēlas. Manuprāt, ja par viņu vēlēšanās balsots, ja viņš nonācis Saeimā, tad jāņem vērā vēlētāju uzticība, jāmēģina sevi kontrolēt, netikumi jānoliek malā arī pēc darba laika. Cilvēki nebalsoja par tādu, kurš dzer un ārdās. Viņi domāja, ka viņš ar savu attieksmi, darbošanos kaut ko panāks un, ja nē, vismaz patracinās līdz šim mierīgo Saeimu. Neuzskatu, ka tāpēc viņam vajadzētu nolikt deputāta mandātu. Citi deputāti izdarījuši daudz būtiskākus pārkāpumus, piemēram, braukuši pie stūres dzērumā.
Šobrīd likumu vēl nepārkāpj, bet veselību bojā jaunieši, elpojot smieklu gāzi. Nekas cits kā izrādīšanās, vēlēšanās savā pulciņā būt īpašiem, tas nav. Barā var izdarīt daudz ko tādu, ko vienatnē neiedomātos. Pārsvarā tie ir jaunieši, kuri nav atraduši aizraušanos, nezina, ko darīt brīvajā laikā. Arī no vecākiem atkarīgs, ar ko nodarbojas bērni.
Laika kam citam neatliek arī veselības ministram Guntim Belēvičam — vienlaikus būt gan ministra postenī, gan deputāta krēslā. Viņš Saeimā ievēlēts pirmo reizi un tāpēc varbūt vēl nezina visus šī pienākuma smalkumus, iedomājas, ka visu var saplānot un izdarīt. Viņš gan ir priviliģētāks attiecībā pret dažiem citiem deputātiem. Ja esi miljonārs, par naudas pelnīšanu nav jāuztraucas un sevi realizēt jaunos izaicinājumos, šajā gadījumā, politikā. Veselības nozarē valstī vēl ļoti daudz darba, un lai jaunajam ministram to izdodas kaut nedaudz sakārtot.
Tomēr nevar kurnēt, sūdzēties, bet pateikt labu vārdu, domāt labas domas. Latvija ir Dieva izredzēta zeme, tikai mums, te dzīvojošajiem, jāiemācās to novērtēt. Nedēļas nogalē biju dievnamā, klausījos koncertu katoļu baznīcā un pārējo laiku pavadīju kopā ar sev tuviem cilvēkiem — ģimeni.
