Aizkraukles reģiona skolās šogad darbojas tikai divi skolēnu mācību uzņēmumi. Aizkraukles novada ģimnāzija un Andreja Upīša Skrīveru vidusskola no
20 Aizkraukles reģiona izglītības iestādēm ir vienīgās, kurās šajā mācību gadā darbojas skolēnu mācību uzņēmumi, lai gan Latvijā kopā patlaban ir 731. Ko skolēni jau skolas laikā var darīt, lai apjaustu uzņēmējdarbības iespējas savā reģionā, lai attīstītu savas biznesa idejas un radītu darba vietas, un vai skolas to izmanto pilnībā, skaidro “Staburags”.
Atspēriens jauniešiem
Vairāk nekā 20 gadu Latvijā darbojas sabiedriska organizācija “Junior Achievement — Young Enterprise Latvija” (“JA—YE Latvija”), kas ir tilts starp skolu un biznesa vides profesionāļiem, tas ir atspēriena punkts aktīvu un mērķtiecīgu jauniešu sasniegumiem.
Populārs “JA — YE Latvija” darbības virziens, ko skolas vēl maksimāli neapgūst, ir skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) izveide.
SMU ir skolēnu veidots un vadīts mācību uzņēmums, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs. SMU mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē — skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. SMU nav juridiska statusa, tos pārstāv “JA — YE Latvija” un skola.
Viss sākas ar ideju
Lai skolēni nodibinātu savu uzņēmumu, ceļš līdz tam ir ļoti līdzīgs, kā tas notiek dzīvē — viss sākas ar ideju, ko attīsta, līdz uzņēmuma reģistrēšanai. Ikdienā skolēnu darbību un aktivitāti uzrauga SMU skolotājs konsultants, kas ir lielākais palīgs tieši uzņēmuma dibināšanas laikā. Vispirms skolēni meklē virzienu, kurā darboties, izvērtē iespējamās veiksmes un neveiksmes izvēlētajā jomā, domā savai firmai nosaukumu un kārto formalitātes. Kā “Staburagam” atzina Aizkraukles novada ģimnāzijas mācību uzņēmuma dalībnieces, tieši šis posms — uzņēmējdarbības plānošana, uzņēmuma reģistrēšana — radījis lielākās grūtības, un ļoti daudz palīdzējusi skolotāja Zane Sirmace.
“JA — YE Latvija” mārketinga vadītāja Antra Laumane stāsta, ka SMU arī prasības pietuvinātas reālajai dzīvei — ja skolēni savu biznesa plānu izstrādājuši pavirši vai tas ir nepilnīgs, “JA — YE Latvija” to uzreiz nereģistrē, bet norāda, kas jāpapildina, jāmaina un jāizlabo.
Dodas uz gadatirgu
Decembra sākumā Rīgā notika Vislatvijas SMU Ziemassvētku gadatirgus, kurā skolēni no visas Latvijas pulcējās, lai rādītu savas īstenotās biznesa idejas. Tajā piedalījās arī abi mūsu reģiona SMU — A. Upīša Skrīveru vidusskolas tūrisma firma “AUSV ekskursijas” (skolotāja Daina Vancāne-Viļuma), kas piedāvā gida pakalpojumus ekskursijām pa Skrīveru dendroloģisko parku, Sūnu ciema zēnu vietām, un Aizkraukles novada ģimnāzijas skolēnu firma “Baltā zvaigzne” (Zane Sirmace) ar savu produkciju — dāvanu zīmītēm no sāls mīklas un svečturiem no kafijas mīklas.
Antra Laumane teic, ka šie gadatirgi ik gadu atspoguļo Latvijas jaunatnes zelta fondu, jo te pulcējas aktīvākie, motivētākie jaunieši, izpaužas viņu radošums, mērķtiecība un redzama ideju dažādība. Šogad gadatirgū piedalījās rekordliels skaits uzņēmumu — 125 jauniešu veidoti uzņēmumi no 81 vidusskolas un 44 pamatskolām, tajā piedalījās arī 12 studentu mācību uzņēmumu, kas izveidoti šogad ieviestajā “JA—YE Latvija” “Start— Up” programmā.
No velosipēda līdz sapņu ķērājam
Jaunie uzņēmēji gadatirgū pārstāvēja dažādas nozares. Iepazīstot plašo piedāvājumu, neticas, ka savas idejas īstenojuši skolēni, nevis pieredzējuši uzņēmēji. Koka penāļi, velosipēdi, kas veidoti pēc “Chopper” motociklu dizaina, sapņu ķērāji, miega maskas, lietussarga “mētelītis”, kas pasargās transporta salonu no mitruma, mapes no dabiska nažfiniera, kokvilnas auduma cimdi skārienjutīgām ierīcēm, korķa koka tauriņi, planšetdatoru paliktņi un salvešu turētāji no koka atgriezumiem ir tikai daži produkti no jauniešu plašā piedāvājuma.
Ko gūst skolēni, ja viņu skolā darbojas mācību uzņēmums? Antra Laumane sauc daudzus ieguvumus. Lūk, daži no tiem: skolēni apgūst praktiskās biznesa izglītības programmas, apmeklē seminārus par uzņēmējdarbību, gūst iemaņas, kā nodibināt un vadīt savu uzņēmumu. Skolēni mācās īstenot savas biznesa idejas jau skolas laikā, krāj pieredzi, lai pēc programmu absolvēšanas tālāk attīstītu savas ieceres. Skolēni mēģina saskatīt iespējas savā reģionā, lai nākotnē veidotu jaunas darba vietas, tā veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un paaugstinot kopējo sabiedrības labklājību.
Ekskursijā dodas arī “Staburags”
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas SMU “AUSV ekskursijas” darbojas no šī mācību gada sākuma, komandā ir sešas jaunietes. Skrīveriešu prece — ekskursiju vadīšana, individuālo maršrutu izstrāde dažādu vecumu grupu tūristiem, dažādu spēļu izveidošana, lai vairāk izzinātu Skrīverus. Jaunietes atbalsta divas skolotājas — par tūrismu, gida pienākumiem, Skrīveru vēsturi, kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem konsultē skolotāja Daina Vancāne-Viļuma, kura skolā vada gidu pulciņu. Biznesa ekonomiskajos pamatos savās zināšanās un pieredzē dalās skolotāja Silvija Strautmane, kura, kā jaunietes teic, ir “spečuks” biznesā un mārketingā.
Ilva Viļuma ir viena no sešām gidēm, kura ekskursantiem atklāj Skrīveru skaistākās vietas. To, ka Ilva ir erudīta, lieliski komunicē ar tūristiem, pārzina savus stāstāmos objektus un īpaši neatšķiras no tūrismu firmu gidiem, rudenī pārliecinājāmies arī mēs, laikraksta “Staburags” kolektīvs, jo, dodoties ekskursijā uz Skrīveru dendroloģisko parku, izmantojām tieši skolēnu mācību firmas piedāvātos gida pakalpojumus.
Gidam jāprot zibenīgi pielāgoties
Ilva atklāj, ka jau pirms SMU dibināšanas skolas gidu pulciņa dalībnieki vadījuši ekskursijas Skrīveros pa rakstnieka A. Upīša dzīves un darbos attēlotajām vietām, pa Skrīveru dendroloģisko parku, Sūnu un Spīdalas taku: “Esam braukušas ar velosipēdistiem pa Daugavas ielejas dabas parku. Jaunāko klašu skolēni labprāt dodas pārgājienā pa A. Upīša darba “Sūnu ciema zēni” vietām un pēdējā apskates objektā — Apaļā ezera krastā — izspēlē krustvārdu mīklas vai liek puzles. Tagad to piedāvājam savos pakalpojumos: nosakām cenu, izmaksas, rēķinām ieņemto un izdoto naudu. Ekskursiju laiks ir pavasaros un rudeņos, vidēji katrā sezonā vadām 15 — 20 ekskursiju. Tā ir lieliska dzīves mācība — prast aizraut, ieinteresēt, komunicēt, būt erudītam, arī ar ātru reakciju un zibenīgu prasmi pielāgoties. Kam? Ir tā, ka ekskursijas piesaka, bet tikai tajā dienā un laikā uzzinām, ka jārunā būs ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Valodas ir jāzina. Rīgā notikušais Vislatvijas SMU gadatirgus gan man, gan vēl divām uzņēmuma dalībnie-cēm — Samantai Galvanovskai un Inesei Bogopoļskai — bija pirmā pieredze šāda mēroga pasākumā, kur uzņēmuma pārstāvji piedāvā savu preci.
Izdos bukletus
A. Upīša Skrīveru vidusskolas mācību uzņēmums bija vienīgais, kas piedāvāja izzinoši izglītojošu pakalpojumu, pārējie — savu saražoto preci.
Ilva teic, ka pavērojušas arī to, kā savu preci piedāvā citi SMU pārstāvji — tā bijusi slavēšana, klientu personīga uzrunāšana, iešana blakus un reklamēšana. “Mums šis Ziemassvētku SMU gadatirgus bija laba mārketinga un biznesa skola, jo astoņu stundu laikā apskatījām pārējos tirgus dalībniekus, klausījāmies, skatījāmies un mācījāmies. Pavasara gadatirgū, kas notiks Aizkrauklē, jau varēsim piedalīties ar lielāku pieredzi un zināšanām, vairāk pievērsīsimies sava pakalpojuma reklamēšanai.
Pārliecinājāmies, cik svarīgi ir piedāvāt gan uzskatāmus maršrutu bukletus, jāizveido arī vizītkartes, lai steidzīgais, garāmskrejošais tirgus cilvēks, paņemot mūsu vizītkarti, var izvēlēties atpūtas, izglītojošo un dažādu garšu vietu — Skrīverus.”
Viedokļi
Lauma Mīlīga, Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Jebkura skolēnu darbošanās un iesaistīšanās aktivitātēs pēc mācību stundām ir atkarīga gan no skolēniem, gan skolotājiem entuziastiem. Jāņem vērā, ka skolēnu un skolotāju skaits ne tikai mūsu skolā ir ierobežots. Aktīvie bērni — tādi, kuri paspēj visu, veiksmīgi piedalās gan mācību olimpiādēs, viņi dzied, sporto, dejo, mūsu skolā darbojas arī starptautiskā pašizaugsmes programma “Award”, tāpēc līdz šim nav bijis vajadzības skolā veidot skolēnu mācību uzņēmumu, jo skolēniem fiziski tam neatliktu laika. Pašu ieceri atbalstu, uzskatu, ka šī ir tēma, kur vajadzētu diskutēt par iespēju ko tādu ieviest ikvienā skolā.
Valdis Puida, Daudzeses pamatskolas direktors
— Skolā līdz šim nav bijis daudz informācijas par to, kā veidot skolēnu mācību uzņēmumu, kādi ir tā darbības pamatprincipi. Līdz šim domāju, ka tas vairāk attiecas uz vidusskolēniem, bet to, ka arī pamatskolā var dibināt mācību firmu, dzirdu pirmo reizi.
