Aizvadītā nedēļa pagāja ātri, darāmā bija daudz. Gada nogale ir laiks, kad izvērtējam un atskatāmies, kāds bija aizejošais gads. Mums tas bija lielu pārmaiņu laiks, jo “Latvijas Valsts ceļiem” mainījās līgumattiecības ar “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Noslēgtais līgums tagad ir trīspusējs, kurā iekļauta arī Satiksmes ministrija. Turpmāk jāstrādā un jāsadarbojas trijatā, katrai pusei ir savi pienākumi — autoceļu uzturētāji plāno un veic ikdienas kopšanas darbus, mēs — “Latvijas Valsts ceļi” — kontrolējam darba kvalitāti, izvērtējam darba un materiālu atbilstību ikdienas uzturēšanas darbu tehniskajām specifikācijām, savukārt ministrijai jākontrolē abu darbs.
Aizvadītā gada oktobrī ekspluatācijā nodeva jaunizbūvēto autoceļu P80 Tīnūži— Koknese, ko dēvējam par Latgales šoseju. Pēc gada, kopš ceļš nodots ekspluatācijā, varam izdarīt arī pirmos secinājumus, sekojam līdzi, kas uz ceļa notiek, mācāmies, novēršam defektus, ja tādi rodas, kamēr to vēl var izdarīt garantijas laikā.
Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļā sāku strādāt tieši pirms septiņiem gadiem — līgumu noslēdzu 2007. gada 13. decembrī. Sākumā kā students, kurš pamazām iepazina darba specifiku, apguva visu jauno un apzināja reģiona ceļus, kas tagad ir manā pārziņā. Manuprāt, šo septiņu gadu laikā ceļu uzturēšanai pievērsta lielāka uzmanība, līdz ar to ir arī lielāks finansējums, lielāka rosība. Pašreiz ir daudz projektēšanas darbu, izsludināti vairāki iepirkumi, jo nākamgad plānojam autoceļa A6 Rīga—Daugavpils divu posmu segas rekonstrukciju, autoceļa P73 Vecumnieki—Nereta—Subate 13 kilometru garam posmam rekonstrukciju Valles pusē, kur ceļš ir sliktā kārtībā, un autoceļam P76 Aizkraukle—Jēkabpils veiks virsmas apstrādi. Atkarībā no ziemā iztērētā finansējuma iespējams vēl kāds remonts uz vietējās nozīmes autoceļiem, jo arī par tiem nedrīkst aizmirst.
Sākoties ziemai, mūsu darbs lielākoties atkarīgs no laikapstākļiem. “Ceļiniekiem” ideāla ziema ir tad, kad uzsnieg sniegs, piesalst un nav atkušņu. Tad, sniegu tīrot, grants ceļi izveidojas līdzeni, bez bedrēm, periodiski tos ierievo un, ja nepieciešams, nokaisa bīstamos ceļa posmus. Uz melnajām segām neveidojas apledojumi, un lieki nav jākaisa. Tad sniegs vēl spēj sagādāt prieku. Bet mainīgi laikapstākļi, sals, kas mijas ar atkusni, mums sagādā daudz spriedzes, atbildību, vienmēr jābūt gataviem uzklausīt neapmierinātus autovadītājus, kuri lielākoties visās likstās uz ceļa vaino mūs.
“Latvijas autoceļu uzturētāja” ir diennakts dežurants, kurš seko līdzi sinoptiķu prognozēm, pārbauda, kāds ir ceļš, informē, ja kaut kur uz ceļa kas noticis. Pats dzīvoju Pļaviņās, tāpēc, tuvojoties pirmajiem apledojumiem vai sniegputeņiem, izbraucu loku līdz apvedceļam, kur ir viadukts pār dzelzceļu, kas parasti izsalst un apledo ātrāk kā ceļš. Pēc tā man kļūst skaidra aptuvenā situācija uz pārējiem ceļiem, kas ir manā pārziņā. Kopš strādāju šajā uzņēmumā, ierasts, ka draugi un paziņas zvana un informē, ja pamanījuši ceļā kaut ko bīstamu, ja kāds ceļa posms ir apledojis, kur jāuzmanās, vasarā pēc lietusgāzēm uz ceļa var būt kāds izskalojums, pēc liela vēja — uz ceļa var būt nokritis koks. Tādējādi es daudzas lietas, kas notiek uz ceļiem, uzzinu operatīvi, līdz ar to varam ātri reaģēt un labot. Tomēr nākas saskarties ar neapmierinātiem cilvēkiem, īpaši ziemā. Autovadītājiem jāsaprot, ka ir mainīgi laikapstākļi, sniegs putina, reizēm tas notiek tik strauji, ka, lai cik operatīvi strādnieki reaģētu, viņi fiziski nespēj notīrīt visus pārziņā esošos ceļus.
Cieši saistīta ar ceļiem ir arī
autovadītāju atbildība un braukšanas stils. Ja notiek kāds nelaimes gadījums uz ceļa, izvērtē arī mūsu darbu, vai esam darījuši visu iespējamo.
Autobraucējiem vajadzētu apzināties savas braukšanas spējas, jāsaprot, ka tā ir atbildība, jāņem vērā arī savas braukšanas prasmes atkarībā no laikapstākļiem, un vadītājam jāpārzina sava automašīna. Manuprāt, liela daļa ceļu satiksmes nelaimes gadījumu notiek tādēļ, ka cilvēki izvēlas nepiemērotu braukšanas ātrumu, ignorē zīmes un norādes, neapzinoties sekas un nespējot uzņemties atbildību. Daļēji tas saistīts arī ar to, kā autoskolās sagatavo nākamo ceļu satiksmes dalībniekus. Sagatavojot teorētisku braucēju, reizēm ir tā, ka mācību laikā students jau iemācījies skolas izstrādāto maršrutu no galvas un izcili pārzina visus krustojumus, ierobežojumus un norādes, taču, nokļuvis svešā vidē, apjūk, ir nepārliecināts, līdz ar to arī bīstams. Būtu lieliski, ja katrā autoskolā piedāvātu iespējas uzlabot braukšanas prasmes — labāk izjust automašīnas uzvedību. Šobrīd uzlabot braukšanas prasmes var drošas braukšanas poligonā Ropažu novadā, kas ir vienīgais šāda veida poligons Ziemeļeiropā. Te jaunais autovadītājs drošos apstākļos var izmēģināt savu reakciju un spējas ekstremālos apstākļos drošas braukšanas pamatu apgūšanai. Ja tas viss būtu iekļauts arī autoskolu programmā, manuprāt, uz Latvijas ceļiem nonāktu daudz prasmīgāki braucēji, kuri spētu reaģēt visdažādākajās situācijās neatkarīgi no laikapstākļiem.
Pēc mums iegūstamās meteoroloģiskās prognozes sniegu un salu līdz Ziemassvētkiem nesola. Raugoties no profesionālā viedokļa, ir labi, nebūs jātīra sniegs, bet iesalušie ceļi sāks atlaisties un šķīst.
Svētku noskaņa arī bez sniega ir ienākusi gan Aizkrauklē, gan Pļaviņās. Izgaismotas pilsētas ielas, egle centrālajā laukumā, Pļaviņās izgaismots arī dambis, un tas nepārprotami vēstī, ka Ziemassvētki tuvojas.
