Visi gaida Ziemassvētkus, bet es daudz ko vairāk. Viendien saņēmu biezu vēstuli un gandrīz vai zaudēju prātu. Tajā ielikti čeki par milzīgām summām. Gribēju jau tūliņ skriet uz banku, tomēr nolēmu nestrebt karstu un nomierināties. Labi, ka tā. Izrādās, ka tie vēl nav īstie čeki. Kāds prieks mani pārņēma, kad pavadvēstulē izlasīju, ka esmu viena no 12 procentiem, kam piešķirtas īpašās privilēģijas saņemt piedāvājumu — laimēt 30 000 eiro. Jutos tik pacilāta, ka aizskrēju uz veikalu un nopirku augstpapēžu zābakus. Vismaz kāds novērtē, ka esmu īpaša. Lai tiktu pie laimestiem, jāpasūta viena grāmata par medicīnas tēmu. Var arī nesūtīt, tikai tad nebūs bezmaksas pārsteiguma balvas un iespējas iegūt speciālbalvu — tūkstošiem vērtu automašīnu. Es visu gribu! Katru dienu rēķinu, kā sadalīšu laimēto naudu. Indriķis nokritizēja mašīnu, lai necer, ka sēdīsies pie stūres! Esmu pārliecināta, ka laimēšu lielu naudas summu, un, lai kāds nenoskaustu, nolēmu nevienam neteikt, bet nu aplauzos. Vakar atskrēja Rozālija un lielījās, ka viņa arī esot īpaša — saņēmusi tādu pašu vēstuli kā es. Darbā kolēģei arī tāda pati uz galda. Ciemojās Indriķa radi no Latgales un stāstīja, ka saņēmuši īpašu vēstuli. Sapratu, ka man pārāk daudz konkurentu. Bet cerību vēl nezaudēju. Varbūt laimēšu kaut 30 eiro. ◆
