Darbdienas rītā atverot e-pastu, pārsteidza divas vēstules ar lūgumu pēc palīdzības no man zināmiem cilvēkiem, ar kuriem pirms kāda laika apmainījos ar
Arī vairāku citu kolēģu virtuālajās pastkastītēs bija līdzīga satura vēstules, un par tādām vēstījuši arī citi mediji. Pārlasot atsūtīto tekstu, gramatiski nepareizi veidotie, vietumis nesakarīgie teikumi liecina, ka tas tulkots automātiski, izmantojot datoru.
Vēstules fragments:
“Es ceru, ka mana ziņa nāks pie jums laikā. Es biju Newcastle, Apvienotajā Karalistē, un laikā mana uzturēšanās tur nozaga manus dokumentus kopā ar pases un kredītkartes, kas bija manā somā. Šādā nelaimīgo situācijā, es domāju lūgt jums dot man naudu aizņēmās, es došu jums naudu, tiklīdz man mājās. Ja jūs varētu sūtīt man naudu sistēmā Western Union, tas būtu lieliski, jo tas ir ātrākais veids, kā man, lai iegūtu mani uz vēlamo summu. Sūtīt man naudu caur Western Union, šis būs vispiemērotākais risinājums man, es domāju, ka visu procesu sūtīšanu un saņemšanu 20 minūtes. Es atvainojos visiem neērtībām jums. Es varu nosūtīt jums visu pieejamo informāciju par to, kā sūtīt man nepieciešamo summu.”
Zinot to, ka cilvēki, no kuriem it kā saņemti sūtījumi, ir tepat Latvijā un diez vai vērstos pie mums šādā veidā, tāds lūgums visdrīzāk vērtējams kā naudas izkrāpšanas mēģinājums.
Kāda ir šīs krāpniecības shēma? Kā krāpniecisko vēstuļu sūtītāji piekļūst e-pastu kontaktadresēm? Ja “Gmail” dati glabājas “Google” serveros, vai noplūde ir tajos vai kādā starpposmā? Un ko mēs, lietotāji, varam darīt, lai mazinātu iespēju izmantot mūsu e-pasta informācijas nonākšanu nevēlamu personu rīcībā?
Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, stāsta, ka mūsdienu straujajai tehnoloģiju attīstībai pielāgojas arī dažādi hakeri. “Pie kontaktadresēm viņi tiek, uzlaužot lietotāju e-pastus, kur bieži vien ir saglabāti gan e-pasta, gan arī mobilā telefona kontakti, ko pēc tam izmanto krāpniecisko vēstuļu izsūtīšanai. Paroles bieži tiek uzlauztas, paļaujoties uz cilvēcisko faktoru, — piemēram, vairākām vietnēm lietotājs izmanto vienādas paroles vai arī tās ir ļoti vienkāršas. Piemēram, reģistrējoties “Gmail” e-pastā, nepieciešams aizpildīt arī personisko informāciju, norādīt dzimšanas datus, dzīvesvietu. Savukārt, lai būtu vieglāk atcerēties paroli, lietotājs to sasaista ar saviem personas datiem, kas būtiski palielina iespēju to atminēt pat bez īpašas programmatūras lietošanas.”
Pēdējos gados “Google” darījusi daudz, lai apkarotu un mazinātu kiberdraudus, regulāri uzraugot un analizējot potenciālos riskus, pēc tam tos novēršot, lai lietotāji neatkārtotu citu pieļautās kļūdas. “Google” aicina lietotājus ziņot par aizdomīgiem mēģinājumiem pieslēgties viņu e-pastam vai saņemtām dīvainām vēstulēm, vēlāk katru gadījumu individuāli izpētot.
Signe Bāliņa uzsver — lai mazinātu iespējamos riskus, noteikti nepieciešamas antivīrusu programmas, jo paroles un citus sensitīvos datus var arī nodot ļaundariem, savā datorsistēmā ielaižot kādu vīrusu. Katru dienu pasaulē tiek radīti jauni datorvīrusi, tāpēc nepieciešams regulāri atjaunot antivīrusa sistēmas, lai antivīrusa aizsardzība sniegtu maksimālu efektivitāti. “Paroles ir jāveido iespējami sarežģītākas, izman-
tojot lielos un mazos burtus, ciparus, kā arī speciālos simbolus. Šobrīd, reģistrējoties mājaslapās un veidojot paroles, pati sistēma parāda, cik parole ir droša. Sistēmu norādījumus būtu svarīgi ņemt vērā, neizvēloties vienkāršāko ceļu, bet gan izveidojot drošu paroli. Interneta lietotājiem ieteiktu ielūkoties mājaslapā www.esidross.lv, kur detalizēti aprakstīti visi priekšnoteikumi, lai interneta lietošana būtu droša un nebūtu jādomā par potenciālo kiberuzbrukumu draudiem. Jāsaprot, ka ikviens ir atbildīgs par savu datu drošību — nedrīkst vērt vaļā lapas ar aizdomīgu saturu, lietot vienādas paroles vairākās interneta vietnēs. Šāda tipa lapas var nolasīt un nozagt jūsu datus, pašam par to nenojaušot. Tomēr gadījumā, ja dators ir inficēts, nevajag gaidīt, un sava datora atveseļošana jāuztic profesionālam datorspeciālistam, kas dod garantiju, ka vīrusi no datora tiks izdzēsti pilnībā, nevis tikai daļēji vai nepilnīgi.” ◆
