Gina Viegliņa
Salnas aizkostie ziedi
Salnas aizkostiem
ziediem —
Sava sāpe, savs ceļš,
Tomēr gribas tiem ziedēt,
Spēkus riekšavām smelt.
Saknes paslēpes spēlē,
Plaukstas vēsas kā sniegs
Līdz pat rītam, kad kādu
Tomēr uzveicis miegs.
Vēlreiz pieskarties saulei,
Vēlreiz izkliegt vien to:
Kā vēl gribētos mīlēt
Ziedu aizkosto!
Salnas aizkostiem
ziediem —
Sava sāpe, savs prieks,
Ai, kā gribas vēl ziedēt,
Gaidīt, ko saule sniegs!
Daila Strika
Viss beidzies
Nepateikts paliec, paralizē domas,
Jocīgs kamols tinas kaklā,
Varbūt tiešām vēlos dzirdēt — viss beidzies,
Ka pasaulē viss laimes eliksīrs beidzies?
Tāpat kā cukurs vai milti dažreiz mēdz beigties.
Tu neesi man kaimiņos,
Bet es rītvakar ieskriešu pēc glāzītes laimes.
Naula Dzirkale
Šonakt
Es šonakt sildījos
Pie sveša ugunskura,
Bet dzirksteles tāpat
Jo karstas bija.
Es šonakt padzēros
No svešas krūzes
Un noreibu tāpat
Kā dzerot vīnu.
Es šonakt nozagu
To laimes mirkli,
Ko dzīve reti
Mūsu rokās liek.
Nu, ejot cauri
Pielijušam mežam,
Es sapratu —
Ar to man jāpietiek.
Sarmīte Rode
***
Saule rudenī nenoriet,
Sirmās kļavas galotnē zied,
Tāpat kā mīla nepāriet,
Skūpsti no lūpām neaiziet.
Saule rudenī nenoriet,
Neaizver savu logu ciet.
To mezglu vaļā neatsiet,
Ja arī tu vēlies projām iet.
Saule rudenī nenoriet,
Tā ir vēl tuvāk, nekā šķiet.
Roberts Ludboržs
Pasaciņa
par sapņiem
Bērnības sapņu krāsas —
Vispasakainākās.
Jaunības sapņu krāsas —
Visdebešķīgākās.
Brieduma gadu sapņu krāsas —
Zeltaini graudi rudzu vārpās.
Kā smaržīgu sienu
Tos varētu sakraut
Kaudžu kaudzēm,
Vezumu vezumiem.
Vilcienu sastāvus pielādēt
Vai daudzu jo daudzu
Kuģu tilpnes.
Žēl gan, ka vilcieni tādi —
Nevienā stacijā nepietur,
Un sapņu spārnotie kuģi
Maldās kā klīstošais holandietis
Pasaules jūrās.
Kur paliek sapņi?
Vējš atbildi teica,
Tikai grūti bij’ saklausīt —
Pārāk skaļi.
Spīdēja mēness,
Bet pāri Daugavai
Skrīveru pusē
Siltu dziesmiņu dungoja
Elektrovilciens.
Dzīve ir dziesma
Par priekiem un bēdām,
Par saules staru
Un agrīno salu.
Par dzīves sapņu
Atstātām krāsainām pēdām,
Ko gluži kā pasakā
Nespēj aizslaucīt
Mūžu slaucītājs
Laiks.
Maija Vegnere
Pusnakts lūgums
Lūdzu, dzīve, labu dari —
Manu sirdi mierā liec!
Šajos ziemas novakaros
Atmiņas jel neaiztiec!
Lai tās guļ, kur sen jau liktas,
Lai uz mūžu paliek tā,
Ne kā bites spietā piktas
Vērpjas tumšā kamolā.
Nedzeliet jel, stājiet klusi,
Ļaujiet ceļu tālāk iet —
Prom uz citu dzīves pusi,
Kamēr spožais mēness riet.
Daila Strika
Kāds
Mūsu sirdspuksti tepat blakus skan,
Bet saule katram savā pusē aust un riet.
Mūsu ķermeņi viens otram blakus iet,
Tikai zvaigznes katram citā naktī krīt.
Un mēness…
Jā, kur gan palicis ir mūsu mēness?
Kāda cita sirdspuksti manās zvaigznēs skan,
Kāda cita sapnis
Par ziedošiem ķiršiem un pavasari.
Viņa taureņi uz saviem spārniem
Mazliet laimes atnes.
Nav vairs tik žēl,
Ka mūsu saule šovakar katram savā pusē riet.
Ārija Āre
***
Šodien pāri laukiem traucas
Balto taurenīšu valsis.
Tiksimies šai sniega dejā,
Baltā tauriņspārnu vējā.
Paņem šai vējā mani pie rokas,
Būsim divi tauriņi balti,
Iziesim abi šai sniegu dejā,
Baltajā tauriņspārnu vējā.
Sarmīte Rode
***
Balts linu dvielis mātes rokās
Kā lūgšana, tik tīrs un svēts.
Ceļš, kas cauri paaudzēm lokās,
Man mantojumā novēlēts.
Ko gan man vairāk kāds var dot?
Vai ir kāds sapnis lielāks vēl?
Linu dvielis ir mātes karogs,
Kas, sirdī ieausts, mūžam kvēl.
