Apskaužu aizkraukliešus! Viņi jau Ziemassvētkiem gatavi. Pateicoties draudzenes uzaicinājumam, laimīgo skaitā esmu arī es. Iedomājieties, aizvadītajā sestdienā vienā no “Maxima” veikaliem bija teju kā komunismā — ņem gandrīz visas preces par pusvelti. Nu, mīlīši! Sen veikala telpās nebiju tā vingrojusi. Viss bija jāgrābj ātri, jo konkurentu elpa aiz muguras bija jūtama pie visiem plauktiem. Divus ratiņus piekrāvu pilnus jo pilnus ar precēm. Indriķis, acis pārgriezis, vēlāk pirkumus nesa mājās. Pat muguru sastiepa. Cik draudzīga atmosfēra valdīja veikalā! Cits citam kā pa kluso telefonu nodeva ziņu, kas ir un kas nav nocenots, jo lāgā jau nevarēja saprast, kuras preces ir par puscenu un kuras nē. Lielāka skaidrība bija tikai pie kases. Biju paņēmusi 10 maisiņu saldētu dārzeņu un 15 paciņu sviesta. Labi, ka viena pircēja pačukstēja, ka šīm precēm nav atlaides. Skrēju un liku atpakaļ plauktā. Vēlāk gan esot bijusi atlaide, bet ej nu noķer īsto brīdi! Varēja redzēt, ka vecāka gadagājuma cilvēki burtiski atplauka, jo viņi jutās kā atgriezušies jaunībā. Tik sen nebija stāvējuši garās rindās. Un nu šo laimi varēja izbaudīt pilnībā, piedevām ar kaimiņiem apspriežot veselības un politiskās problēmas. Vakarā vēlreiz aizskrēju uz veikalu. Domāju, ka varbūt vēl kaut ko izmetīs. Nekā. Plaukti tukši kā ar slotu izslaucīti. Bet nekas, galvenais, ka Ziemassvētkiem man sagādāts vesels kalns desu! ◆
