Saistībā ar Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rīkoto kampaņu “Nenovērsies!” vairākos Latvijas reģionos novembrī notika bezmaksas konsultācijas pie privāti praktizējošiem psihiatriem. Starp šiem reģioniem bija arī Aizkraukle, kur nedēļas garumā noteiktam cilvēku skaitam bija iespēja apmeklēt psihiatri Eviju Smilgāju, lai saņemtu konsultāciju par tiem jautājumiem, kas jau sen urdījuši. Devāmies pie psihiatres, lai noskaidrotu, kāds ir viņas kopējais vērtējums par garīgajām saslimšanām Latvijas sabiedrībā un tieši Aizkrauklē.
— Kādas ir šībrīža izplatītākās iedzīvotāju problēmas, kas liek doties pie psihiatra?
— Tās vairāk ir ar trauksmi saistītas diagnozes, piemēram, veģetatīvā distonija, fobijas, garastāvokļa traucējumi, depresija, miega traucējumi, arī šizofrēnija. Šīs ir mūsdienu sabiedrībā izplatītas saslimšanas.
— Kā noteikt robežu starp vienkārši sliktu garastāvokli vai neapmierinātību ar kādu konkrētu situāciju un jau nopietnākām slimībām, piemēram, depresiju?
— Ja dzīve no rīta līdz vakaram aizrit darbā, ir konflikti ar kolēģiem, miega traucējumi, emocionāls izsīkums, kašķīgums, neapmierinātība ar sevi, darba spēju pazemināšanās, nespēja atslābināties, tas liecina par izdegšanas sindromu, nevis depresiju. Tad svarīgi atrast to, kas iepriecina, kur var sevi realizēt ārpus darba. Tāpēc svarīgi sev pajautāt, kas es esmu bez tā, ka esmu labs grāmatvedis, labs skolotājs, laba mamma. Cilvēkiem ir jāiemācās rūpēties pašiem par sevi. Bīstami, ka izdegšanas stāvoklī un pēc saspringtas darba dienas, kad vakarā grūti atslēgties no raižpilnām domām, kā atslābināšanās līdzekli daudzi regulāri izmanto dažas glāzes alkohola labam miegam. Šādi mūsu sabiedrībā tā sauktā nodzeršanās notiek ļoti inteliģenti. Depresija nav garastāvokļa svārstības, slinkums vai vienkārši nomāktība — tā ir slimība, kas jāārstē.
— Vai, jūsuprāt, cilvēki reģionos ir pietiekami informēti par psihisko saslimšanu īpatnībām un zina, kur vērsties pēc palīdzības?
— Manuprāt, cilvēki ir informēti par iespējām vērsties pēc palīdzības, kā arī ar populāru žurnālu starpniecību ir izglītoti par dažādu simptomu atpazīšanu. Ļoti vērtīgas ir arī sabiedrības informēšanas kampaņas, kas rosina cilvēkus nebaidīties apmeklēt garīgās aprūpes speciālistus.
— Pēdējā laikā sabiedrībā bieži nācies dzirdēt vārdus “veģetatīvā distonija”, sevišķi jauniešu vidū. Kas tas īsti ir, un kāpēc šobrīd par to tik daudz runā?
— Daudzi uzskata, ka veģetatīvā distonija ir modes lieta, jo to bieži konstatē. Kādreiz par veģetatīvo distoniju teica — slimība uz nervu pamata. Simptomu veģetatīvai distonijai ir ļoti daudz — sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, asinsspiediena svārstības, galvas reiboņi, caureja u. c. Parasti simptomi ir mainīgi.
Veģetatīvo distoniju biežāk novēro jauniešiem, jo viņiem ir liela psihoemocionālā slodze, nepareiza vai nepietiekama ēšana, pastiprināta kafijas vai enerģijas dzērienu lietošana, slikta ventilācija telpās, svaru samazinošu medikamentu lietošana vai citi iemesli, kas ir ārpus cilvēka pielāgošanās spējām. Provocējošs iemesls veģetatīvai distonijai var būt situācijas, kurās nākas apslāpēt spēcīgas emocijas — dusmas, agresiju, bailes. Ja veģetatīvās sistēmas traucējumi rodas periodiski, tad jājautā, kas pašlaik notiek manā dzīvē, ar ko netieku galā?
— Vai jauniešu vidū ir daudz psihisko saslimšanu gadījumu un vai šādas saslimšanas kļūst aizvien aktuālākas?
— Jauniešu un bērnu vidū arvien vairāk parādās gan neirozes, gan depresija, uzvedības traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, dažādas atkarības. Šādus traucējumus nosaka smadzeņu bojājumi vai organiska patoloģija agrīnā dzīves laikā, kas saistīts ar grūtniecības periodu, dzemdībām, kā arī psihisku traucējumu pārmantojamības risks. Taču arvien lielāka nozīme psihisko saslimšanu attīstībā bērniem ir psihosociālie riska faktori, ietverot gan vecāku kriminālu uzvedību un atkarību izraisošo vielu lietošanu, gan dominējošu agresiju un haosu ģimenē, nepilnīgu ģimeni, zemu sociāli ekonomisko līmeni, nabadzību, agrīnus zaudējumus, siltu attiecību trūkumu ar vecākiem, piedzīvotu vardarbību, sociālu izolēšanos. Saistībā ar šiem faktoriem pēdējā laikā audzis to bērnu skaits, kam diagnosticē dažāda veida psihiskus traucējumus.
— Kādas ir pirmās psihisku saslimšanu pazīmes, ko vajadzētu pamanīt cilvēkiem līdzās?
— Uztraukties jāsāk tad, ja cilvēks visu laiku bijis tāds, kādu mēs esam pieraduši viņu redzēt, bet pēkšņi viņa personība, uzvedība izmainās. Ja bez acīmredzama iemesla divas nedēļas novēro simpto-mus — nomāktību, intereses zudumu par lietām, kas agrāk sagādāja prieku, grūtsirdību, grūtības koncentrēties, apetītes un miega traucējumus, izteiktu nogurumu, darot ierastās lietas, izvairīšanos no sociāliem kontaktiem, tad noteikti jāmeklē psihiatra palīdzība.
Cilvēks noteikti jāsūta pie psihiatra, ja tiek pamanīti tādi simptomi kā aizdomīgums, vajāšanas idejas, uztveres īpatnības, dīvainība uzvedībā, jo tas var norādīt uz šizofrēniju vai cita veida psihozi. Tas ir tik būtiski tāpēc, ka līdz ar slimības sākumu parādās arī neirotoksicitāte, smadzenēs samazinās pelēkā viela pieres un deniņu daivās, kas, laikus nesākot terapiju, rada smadzeņu atrofiju.
— Kādi būtu jūsu ieteikumi cīņā ar depresiju drēgnajā ziemas laikā?
— Ļoti svarīgi ir līdzsvarot darbu un atpūtu, sabalansēt dienas režīmu, nodrošināt kvalitatīvu miegu. Ar to gribu teikt, ka ikvienam ir noteikts resursu un potenču daudzums, kas ir viens no psihiskās veselības rādītājiem. Svarīgi, vai cilvēks ir pietiekami psihiski vesels, lai kādā brīdī sev pateiktu: “Man jāatpūšas!” Tad līdzsvaru savā dzīvē izdosies saglabāt, kā arī būs vieglāk veiksmīgi pārvarēt dažādas stresa situācijas. ◆
