Aizkrauklē notikušais biznesa forums “Atbalsts uzņēmējiem”, ko rīkoja Ekonomikas ministrija, bija pārsteidzoši plaši apmeklēts. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 interesentu no Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres reģiona. Foruma mērķis bija informēt uzņēmējus par šobrīd pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai, kā arī par plānotajām ES fondu programmām 2014 . — 2020. gada plānošanas periodā.
Aizkraukles novada domes attīstības plānotāja Ilona Kāgane norāda: “Tas ir saprotams, jo Zemgalē šādi forumi notiek tikai Bauskā un Aizkrauklē, mūsu uzņēmēji ir ieguvēji.” Forumā Aizkraukles novada kultūras namā vairāk pulcējās topošie komersanti un cilvēki, kas nesen iesaistījušies uzņēmējdarbībā un, kā sacīja atraktīvais šī pasākuma vadītājs žurnālists Ansis Bogustovs, vēl ir tikai ceļā uz savu pirmo miljonu. Aicināti novērtēt uzņēmējdarbības vidi Aizkrauklē, sanākušie to atzina par vidēji labu. Uz to Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atbildēja, ka pilsētvide un infrastruktūra ir sakārtota, lai uzņēmējiem Aizkraukle liktos pievilcīga gan kā vieta, kur attīstīt savu biznesu, gan kā vieta, kur dzīvot.
Forumā piedalījās lektori no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Attīstības finanšu institūcijas “Altum”, Latvijas Garantiju aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Līdz ar to komersantiem nepilnas dienas laikā koncentrētā veidā bija iespēja iegūt informāciju par visām šobrīd pieejamajām atbalsta programmām un priekšstatu par tuvākajā laikā plānoto atbalstu.
Foruma vadītāja mudināti un brīžiem arī nedaudz izprovocēti, uzņēmēji aktīvi iesaistījās diskusijās, jautājumi lektoriem bira kā no pārpilnības raga, izskanēja arī pa kādai kritiskai piezīmei gan par nejēdzīgām prasībām, apgūstot ES fondu naudu līdzšinējā plānošanas periodā, gan ierosinājumi, kā institūcijām organizēt darbu nākotnē, lai tas būtu ērtāk projektu iesniedzējiem.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Zaiga Kronberga informēja, ka jaunajā plānošanas periodā vairāk līdzekļu būs iegūstami energoefektivitātes palielināšanai un inovāciju projektiem. Uzņēmējiem vairāk jāorientējas uz produktu un pakalpojumu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Jauna niša, ko plānots vairāk attīstīt, ir konferenču un darījumu tūrisms. Z. Kronberga informēja arī par nodokļu atvieglojumiem un stimuliem ražošanas iekārtu iegādei, kas iespējami jau šobrīd. Jaunie uzņēmēji varēs arī iegūt atbalstu biznesa ideju izvērtēšanai vēl pirms sadarbības ar biznesa inkubatoriem, turpinās atbalstīt arī pašu inkubatoru darbību.
Uzņēmējus gan apbēdināja fakts, ka runātāji nevarēja pateikt, kad atbalsts būs iegūstams. Jaunais plānošanas periods jau sācies, 2014. gads gandrīz pagājis, bet nauda vēl nav pieejama. Z. Kronberga atzina, ka šobrīd izstrādā kritērijus un nosacījumus, lielākā daļa programmu tiks atvērtas 2015. gada pavasarī.
Līdzīgā situācijā ir arī lauksaimnieki, kuriem tāpat lielākā daļa programmu tiks atvērtas tikai nākamajā gadā. Lai gan Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Māris Muižnieks norādīja, ka, nesagaidot Lauku attīstības plāna apstiprināšanu Eiropas Komisijā, dažās programmās projektu pieteikumus varētu pieņemt agrāk, piemēram, šobrīd atvērta programma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Drīzumā varētu tikt atvērta arī programma “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” un vēl dažas. Muižnieks atgādināja, ka Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas nav domātas tikai lauksaimniekiem, te atbalsts iespējams arī tiem uzņēmējiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, taču darbojas lauku teritorijās. Muižnieks vērsa klātesošo uzmanību uz atbalsta līdzekļu apguves nosacījumiem, kas jaunajā plānošanas periodā ir nedaudz mai-nīti.
Par atbalstu uzņēmējiem 2014.—
2020. gada plānošanas periodā stāstīja arī Edgars Kalbergs no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Māris Vasiļjevs no Latvijas Garantiju aģentūras, Mārīte Lazdiņa, Latvijas Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Jēkabpils filiāles vadītāja, Linda Grīnfelde no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī citi speciālisti. Foruma norisi tiešraidē varēja vērot Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kur atrodama arī visa lektoru sniegtā informācija, prezentācijas un arī foruma videoieraksts.
