Agritas Sakses etiķa biznesa sākums bija pavisam nejaušs — pārraudzējot ābolu vīnu. Vairāk kā 40 litru bija liels daudzums, lai to vienkārši izlietu un aizmirstu. Šobrīd viņas un vīra Andra ražotais ābolu etiķis ir iecienīts gan Skrīveros, gan citviet Latvijā, un, tuvojoties gada izskaņai, svētkiem, šis produkts var būt arī gaumīga un no ierastajām atšķirīga dāvana.
Saksu ģimene ikdienā uzturā lieto daudz no tā, kas izaug dārzā, un Agrita, pirms stāsta par etiķa gatavošanu, aplej tikko plūkta timiāna tēju. Tā rudenī palīdzot izvairīties no saaukstēšanās. Pavasarī blenderī jaucot pienenes, pētersīļus un visu, ko vien dārzā var atrast, bet, lai kaut daļēji vasaras bagātības saglabātu arī ziemai, visu cenšas kaltēt, tajā skaitā arī baravikas. Par šādu zaļo pārtiku uzturā Agrita teic: “Katram dzīvē savas spēles, nav ne pareizas, ne nepareizas, un, tikai ieklausoties tajā, ko saka priekšā organisms, var pievērsties vairāk vai mazāk zaļam dzīvesveidam.”
Degvīns negribēja izdoties
Stāsts par ābolu etiķi sācies ar vēlmi ābolus pārstrādāt citādi, ne ierastajā ievārījumā vai kompotā. Pirms četriem gadiem no bagātīgās cukuriņu ražas bija nolemts iegūt ābolu vīnu, bet no tā — kalvadosu jeb ābolu degvīnu. Tagad, kad ir zināšanas par sulu raudzēšanu, Andris Sakss teic, ka ābolu sula atšķirībā no vīnogu raudzējot var ātri pārrūgt. Pozitīvais šajā procesā — etiķis ir raudzēšanas galaprodukts, un šķidrums vairs netransformēsies.
Toreiz 15 trīslitru burku bija pirmais “puns” vīndaru un etiķa gatavotāju karjerā. Sākumā etiķi lietoja savām vajadzībām, pārsvarā salātos. Internets “pateicis priekšā” vēl daudzus citus veidus un tā vērtīgās īpašības. Viens no lietojuma veidiem — kāju vannas, matu skalošana un citas skaistumkopšanas procedūras. Etiķis noder arī ēdiena gatavošanā. Saksu ģimenē rīts sākas ar glāzi dzēriena, kurā tējkarote etiķa iejaukta vēsā ūdenī. Tam var pievienot arī tējkaroti medus. Līdz ar to organismā nonāk dienas kālija deva. Glāze etiķa dzēriena pamazām atradinājusi no rīta kafijas tases.
Viens no savdabīgākajiem zināmajiem etiķa lietošanas veidiem esot zirgkopībā. Ābolu etiķis piešķir zirgam spožu spalvu, un vasarā tas palīdz izvairīties no kukaiņiem. Par to informācija atrasta internetā, bet praksē vēl nav pārbaudīta.
Nonāk arī Rīgā
Agrita teic, ka galvenais aizspriedumu iemesls, kuri rada noraidošu attieksmi pret šo produktu, ir informācijas trūkums. Arī viņai no bērnības ar ābolu etiķi saistījās negatīvas asociācijas, pārsvarā ar puvušu ābolu smaku. Tāpēc pašu gatavotā etiķa patīkamais aromāts bijis pārsteigums.
Nākamie etiķa vērtētāji bija radi un tuvākie draugi, kas atzina tā labās smaržas, garšas un krāsas īpašības. Katrai pudelei līdzi tika iedots arī īss apraksts par šo produktu. Viena šāda dāvana nonāca pie ģimenes drauga Sergeja Jēgera un ar viņa starpniecību arī izdevumā “Dienas Ēdieni”. Skrīveriešu vārds izskanēja valsts mērogā, un tas lika aizdomāties par turpmāku produkta gatavošanu. Tas, ka uzrunātie cilvēki prasa vēl, arī esot vislabākais padarītā novērtējums.
Četru gadu laikā izmēģināti dažādi raudzēšanas veidi, liekot lietā arī pēc ābolu sulas spiešanas pāri palikušos biezumus jeb čagas. Nogaršojot atšķirīgi gatavotos produktus, viens no garšas ziņā izteiksmīgākajiem esot etiķis no šķirnes ‘Antonovka’ āboliem. Salīdzinājumā ar ābolu sulu, kas uzglabāšanai ir filtrēta un karsēta, līdz ar to zaudējusi daļu uzturvērtības, etiķis nav karsēts, tādēļ saglabā visas ābolā esošās vielas.
Līdzīgi kā vīnam nosaka alkohola daudzumu, etiķim — skābumu. To veic ar titrēšanas paņēmienu. Skrīveriešu ražotajam skābums ir 5%. Skābes daudzums atkarīgs no cukura, kas pievienots pirms sulas raudzēšanas, daudzuma — jo vairāk cukura, jo skābāks etiķis. Svaigākajos raudzējumos cukuru neizmantojot vispār. Tomēr Andris atzīst, ka raudzēšana joprojām ir mīkla un, kāds būs iznākums, garantēt nevar.
Reāls biznesa plāns
Saksiem nav liela ābeļdārza. Pie mājas aug četras ābeles, pa kādai kaimiņiem un arī vecāku dārzā. Bet ar šo ābeļu ražu pilnībā pietiek. Iegādātas arī dažas etiķa ražošanai nepieciešamās iekārtas, piemēram, pudeļu aizkorķētājs, bet sulu spiedi pagaidām neplāno pirkt. Tā vietā atbalsta citus vietējos uzņēmīgos cilvēkus un sulu spiež pie tiem, kuri to dara jau gadiem. Aprēķināts, ka no pieciem maisiem ābolu var iegūt gandrīz 85 litrus sulas, no tās savukārt ap 60 litriem etiķa. Pagaidām neesot rasts lietojums tam, kas paliek pāri, piemēram, nosēdumiem un virspusē izveidojušās, sēnei līdzīgās masas.
Palielināt etiķa ražošanas apjomu skrīverieši neplāno. Tā gatavošanas process ir ilgs, piemēram, septembrī raudzēties ieliktā sula par gatavu produktu taps tikai pavasarī. Atrastā informācija gan vēsta, ka pietiekot ar diviem mēnešiem, tomēr, turot to ilgāk, palielinās noturība pret bojāšanos.
Pamazām izveidots arī produkta tēls — piemeklētas piemērotas formas pudeles, korķi, izveidotas etiķetes, kas zīmētas uz pašgatavota papīra. Radīts arī stāsts par mājsaimniecību “Sakši”. Tā autore ir kāda cita ģimenes draudzene. Viņa kā bezdarbniece apmeklējusi pārdošanas kursus. Tajos bija jāraksta biznesa plāns, un izvēlēts jau reāls produkts — “Agritas ābolu etiķis”. Tagad draudzene pilda pārdošanas speciālistes pienākumus. ◆
