Lai gan patlaban iedzīvotāju ienākumi un noguldījumi turpina augt,
tēriņi vērtējami kā piesardzīgi, tomēr kopumā strādājošo pirktspēja
atgriezusies pirmskrīzes līmenī, komentējot jaunākos datus par darba
samaksu Latvijā, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja AS “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
“Alga
“uz rokas”, ņemot vērā visai nelielo cenu kāpumu, otrajā ceturksnī bija
par 7,6% lielāka nekā gadu iepriekš. Kopumā nu jau var teikt, ka
strādājošo pirktspēja ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī – vidējā
neto alga ir vien par 0,7% mazāka nekā vēsturiskais maksimums 2008.gada
ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā arī cenu kāpumu šajā periodā,” sacīja
ekonomiste.
Viņa norādīja, ka šogad strādājošo pirktspēja ir augusi straujāk nekā
bruto alga, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0,5%, kā arī
neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai
gada sākumā.
“Jāsaka, ka iedzīvotāji nesteidzas iztērēt visu ienākumu kāpumu. Arī
nodarbinātības kāpums šogad ir bijis ļoti vājš. Var redzēt, ka
mājsaimniecību depozīti turpina augt – jūlijā mājsaimniecības banku
kontos ir turējušas par 13% vairāk finanšu nekā pirms gada,” norādīja
Strašuna.
Viņa arī prognozēja – ņemot vērā pastāvošo ģeopolitisko nenoteiktību,
visticamāk, uzņēmumi būs piesardzīgi, gan paaugstinot algas, gan
pieņemot jaunus darbiniekus šī gada otrajā pusē. Tādējādi arī
iedzīvotāju tēriņi turpinās augt, bet ļoti mēreni.
“Tomēr pastāv inerce, līdz ar to, pateicoties jau notikušam algu
kāpumam, iedzīvotāju ienākumi šogad būs lielāki nekā pirms gada. Arī
pirktspēja būs augstāka, jo patēriņa cenu kāpums ir ļoti vājš,” rezumēja
ekonomiste.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa
Latvijā, salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, pieauga par 6,4% no
716 eiro līdz 762 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)
apkopotie jaunākie dati.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā,
savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 5,3%. Vidējā bruto
darba samaksa privātajā sektorā 2014.gada otrajā ceturksnī bija 736
eiro, bet sabiedriskajā – 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas
pieauga par 5,7% no 698 eiro līdz 738 eiro.
CSP norāda, ka joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir
finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas
pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais
vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu
pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un
tirdzniecībā.
