Krievija cer koriģēt Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas līgumu, paziņojis Krievijas ekonomiskās attīstības
ministrs Aleksejs Uļukajevs, komentējot otrdien Minskā notikušo
Maskavas vadītās Muitas savienības valstu – Krievijas, Baltkrievijas un
Kazahstānas – samitu, kurā piedalījās arī Ukrainas prezidents Petrs
Porošenko un augstas ES amatpersonas.
Viņš norādījis, ka Krievijas un Ukrainas eksperti 1.septembrī tiksies Briselē, lai analizētu šo līgumu, bet
12.septembrī ministru līmeņa sarunās Briselē Krievija cer izvirzīt
priekšlikumus par konkrētiem labojumiem līguma pielikumos un, iespējams,
arī pamattekstā.
Arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs pieļāvis
iespēju, ka ekspertu konsultācijas varētu novest pie līguma korekcijām.
“Mēs pacentīsimies īsā laikā pārlūkot tos (..) līguma punktus, kas rada
bažas un ietver sevī riskus Krievijai, un centīsimies rast šajos
punktos kaut kādu risinājumus – līdz pat grozījumiem līguma vai
pielikumu tekstā,” viņš izteicies.
ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts, kas arī piedalījās Minskas
sarunās, apliecinājis, ka 12.septembrī Briselē notiks Krievijas,
Ukrainas un ES ministru līmeņa sarunas par asociācijas līguma
īstenošanu. “Ceru, ka spēsim atrast risinājumu tā dēvētajiem tirdzniecības sarežģījumiem, kas radīsies, īstenojot Ukrainas un ES līgumu,” viņš paziņojis.
Paredzams, ka Krieviju ministru sarunās Briselē pārstāvēs Uļukajevs,
Ukrainu – ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins un ES – de Guhts. Trīspusējās
konsultācijas par līguma īstenošanu sākās maijā.
Kā ziņots, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, otrdien Minskā tiekoties ar ES augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni, solīja,
ka Kijeva jau septembrī ratificēs asociācijas līgumu ar ES, un uzsvēra,
ka šo procesu nekavēs viņa šonedēļ pieņemtais lēmums par Augstākās
radas atlaišanu un jaunu parlamenta vēlēšanu izsludināšanu.
“Mūsu integrācija Eiropā ir mūsu civilizētā izvēle, kas nekādā
gadījumā nav vērsta ne pret vienu. Gluži pretēji, šī vienošanās
labvēlīgi ietekmēs mūsu attiecības ar visām kaimiņvalstīm, galvenokārt
ekonomikas jomā. Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu starptautiskie partneri
pieņemtu mūsu lēmumu,” viņš norādījis. “Mums ir svarīgi, lai mūsu
kaimiņi apzinās, ka Ukrainas un ES līguma parakstīšana neradīs viņiem
nekādus riskus un zaudējumus. Mēs esam ieinteresēti savstarpēji
izdevīgās ekonomiskajās attiecībās ar visiem kaimiņiem un partneriem.”
Pēc Porošenko teiktā, līguma teksts paliek nemainīgs un tā pieņemšana sekmēs īstu reformu ieviešanu Ukrainā.
Putins savukārt otrdien Minskā paziņoja, ka Ukrainas un ES
asociācijas līgums nesīs Krievijas ekonomikai zaudējumus aptuveni 100
miljardu rubļu (2,1 miljardu eiro) apmērā un negatīvi ietekmēs arī abu
pārējo Muitas savienības valstu tirgu.
Tikmēr Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs savam ukraiņu
kolēģim apliecināja, ka viņa valsts šai līgumā sev nesaskata nekādas
problēmas. Pēc viņa teiktā, Kazahstāna noskaņota attīstīt divpusējo
sadarbību ar Ukrainu.
