Gaidāmā Ukrainas un Krievijas prezidentu Petro Porošenko un Vladimira
Putina tikšanās Minskā ir iespēja, kuru nedrīkst palaista garām,
svētdien sacīja Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina
Eštone.
“Es daudz nerunāšu par Minskā gaidāmo tikšanos, bet tā ir iespēja, kuru nedrīkst palaist garām,” sacīja Eštone.
Viņa arī pauda pārliecību, ka Ukrainai ir jāveido labas attiecības kā ar ES dalībvalstīm, tā ar Krieviju.
“Tā ir jūsu valsts un jūsu lēmumi, izvēlieties savu nākotni – jūs
izvēlējāties savu prezidentu un ceļu, pa kuru iet uz priekšu. Jums ir
vajadzīgas labas attiecības ar Eiropas kaimiņiem un Krieviju,” norādīja
Eštone.
Tikšanās gaitā otrdien Minskā Porošenko vēlas vienoties par mieru, jo “visa pasaule jau ir nogurusi no kara”. Viņš lūgs Putinu aizvākt no Ukrainas kaujiniekus.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu,
bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas
okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu
par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt
par „zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk
atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū
Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu
ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem,
Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas
tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un
Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un
Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas
rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām
amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas
finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
