Krievijas mērķi patiesībā ir ļoti tuvredzīgi, uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” viņš skaidroja, ka
Krievijai neizdodas panākt to, ko tā iecerējusi – tuvināt Ukrainu un
panākt tās sadarbību ar Eirāzijas savienību. Gluži pretēji, tas vairs
nebūs iespējams vismaz tuvākās paaudzes laikā.
Labākajā gadījumā Krievija sev iegūs tikai vēl vienu iesaldētu konfliktu, skaidroja eksperts.
Viņš gan atzina, ka Krimas pārņemšana bija iepriekš plānota un spoži realizēta operācija, kuru Krievija pēc tam mēģināja īstenot arī Austrumukrainā, taču tas neizdevās.
Tagad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodoties ārkārtīgi sliktā situācijā. Atkāpties no iesāktā viņš nevarot, bet Krievijas iedzīvotāju atbalsts karam Ukrainā arvien vairāk sāk samazināties.
Kažociņš noraidīja arī Rietumos izskanējušo viedokli, ka NATO ir
vainojama Krievijas iebrukumā Ukrainā, jo tā esot izprovocēta ar NATO un
Eiropas Savienības paplašināšanos līdz savas valsts robežām.
Taču nevienai valstij nav absolūtu tiesību pateikt citai tautai, ka
tā nedrīkst izvēlēties savu politisko nostāju un virzību uz demokrātiju.
Jau ziņots, ka Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo
Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība
nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas
liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus
sāka dēvēt par “zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs
Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas
karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū
Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu
ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem,
Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas
tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un
Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un
Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas
rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām
amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas
finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
