Lai rastu iespēju Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem
meklēt jaunus noieta tirgus, eksportējot produkciju nevis uz Krieviju, bet
Uzbekistānu, nākamnedēļ notiks Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) organizēta ražotāju tikšanās ar Uzbekistānas
uzņēmēju delegāciju, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības
padomes sēdē informēja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
“Delegācijā būs 27 lauksaimniecības uzņēmumu vadītāji, kuriem ir ļoti
liela interese par mūsu pienu, sieru, zivīm, gaļu un citiem produktiem,
īpaši kontekstā ar Krievijas noteikto embargo.
Veidosim kontaktbiržu, lai iespējami operatīvi rastu iespēju vismaz
lielākajai līdzšinējā Krievijas eksporta daļai pārorientēties uz
Uzbekistānas tirgu. Tas būtu tikai loģiski, ka “fūres”, kas aprīkotas ar
aukstuma iekārtām un šurp brauc ar dažādiem augļiem, atpakaļ atgrieztos
ar Latvijas produktiem,” sacīja Cimermanis.
Viņš arī norādīja, ka Uzbekistānas uzņēmēji izrādījuši interesi iegādāties Latvijā vismaz 50 000 grūsnas teles, kā arī minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris
Balodis, kurš arī piedalījās LOSP sēdē, atzina, ka Latvijas ražotājiem,
kā arī mājražotājiem nebūtu problēmu ar attiecīgo produkcijas
sertifikāciju uz Uzbekistānu.
Lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir interese par eksporta
iespējām uz Uzbekistānu, tiek aicināti pieteikties LLKC. Tikšanās ar
Uzbekistānas delegāciju notiks pirmdien, 28.augustā, Zemkopības
ministrijā.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai
daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV
un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem,
dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā
sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī
alkohols un saldējums.
Valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt
nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus
miljonus eiro. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā
ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu.
ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma
specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un
bērnudārzos.
Savukārt 19.augustā valdība nolēma daļēji dzēst kredītprocentus
apgrozāmo līdzekļu kredītiem tiem piena, gaļas pārstrādes un zivju
apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri eksportēja produkciju
uz Krieviju un kuri iekļauti Krievijas embargo sarakstā. Atbalsta
apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko
likmi, ja tā mazāka par 4%, savukārt atbalsta summa būs līdz 200 000
eiro, bet zivju apstrādei – līdz 30 000 eiro.
Kopumā atbalstam piešķirti 15 450 000 eiro no budžeta programmas “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
projektu un pasākumu īstenošana” un Lauku attīstības programmas
2007.-2013.gadam neizlietotā budžeta virssaistību finansējuma.
