Biedrība “Brāļu kapu komiteja” sāks sarunu ar pieminekļa politisko
represiju upuriem metu konkursa uzvarētājiem – mākslinieci Elīnu
Lazdiņu, arhitekti Daci Ūdri, Elīnu Zālīti un biroju “2727” -, lai sāktu
pieminekļa projekta izveidi un uzstādīšanu Krievijā.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības “Brāļu kapu komiteja”
priekšsēdētājs Eižens Upmanis, pēc pieminekļa projekta tapšanas un
izgatavošanas to uzstādīs jau atvēlētā zemes gabalā Krievijas Kirovas
apgabala Verhņekamskas rajonā (Sozima ciemā), kur padomju gados bija
izvietots Vjatlaga nometņu tīkls.
Šajā reģionā miruši vairāk nekā 2500 politiski represētie no
Latvijas, kuri turp izsūtīti 1941. un 1949.gadā, kā arī 1937.-1938.gada
politiski represētie bijušās Krievijas PFSR etniskie latvieši.
Biedrības un Aizsardzības ministrijas rīkotajā metu konkursā
piemineklim aptuveni 2500 politisko represiju upuriem – latviešiem
kopumā tika pieteikti septiņi darbi. Konkursa pirmo vietu un 1000 eiro
balvu ieguva Lazdiņa, Ūdre, Zālīte un birojs “2727”.
Otro vietu un prēmiju 750 eiro vērtībā saņēma arhitektu birojs
“Vecumnieks & Bērziņi”, arhitekti Dainis Bērziņš, Edvīns Vecumnieks,
Benita Bērziņa, bet trešo vietu un prēmiju 500 eiro vērtībā – tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.
Metu konkurss notika no šī gada maija līdz augusta
sākumam. Metu konkursa žūrija, kuras sastāvā bija tās priekšsēdētājs
Upmanis, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dripe, locekļi Edgars Skuja,
Gunārs Resnais, Jolanta Vaļēviča, Jānis Aivars Baškers, Bruno Strautiņš
un Arno Heinrihsons, ievērojot konkursa nolikuma nosacījumus, 11.augustā
pieņēma lēmumu piešķirt prēmijas trim no septiņiem iesniegtajiem
darbiem.
Visi konkursa darbi līdz 23.augustam ir apskatāmi Latvijas Kara muzejā.
Šā gada jūlijā Kirovas apgabalā, Rudņičnajas ciemā, biedrība “Brāļu
kapu komiteja” jau uzstādīja pirmo piemiņas zīmi Krievijā ar to 36
latviešu karagūstekņu vārdiem, kuri miruši nometnē Rudņičnajā.
2008.gadā noslēgtais Latvijas un Krievijas līgums par karu un
represiju upuru apbedījumu statusu paredz, ka gadījumos, kad nav
iespējams noteikt represiju upuru apbedīšanas vietas vai tajās nevar
iemūžināt upuru piemiņu, šim mērķim tiek atvēlēts piemērots zemes gabals
iespējamo apbedījumu tuvumā.
