Ogrēniete Vivita Simsone ar kuplo ģimeni uz Zalves pagastu pārcēlās apmēram pirms gada — ģimene tur iegādājās māju un zemi.
“Staburaga” uzmanību lauku mājas sēta piesaistīja ar pīļu bariņu. “Mums ir sešas pīles, kas dēj olas, un pīļtēviņš,” stāsta saimniece. “Katru dienu pa sešām olām. Bet, protams, pīles ir arī labi jābaro, jādod mikroelementi. Parasti cilvēki kopj vistas, taču vistas izkašā bedres, bet pīles zāli noplūc kā aitas.”
Saimniece izrāda arī kūti, kurā ir trīs telītes, bullītis, piecas mazas kaziņas un viens āžu puika. “Telītes ir melnraibās, bet bullītis — dāņu sarkanraibās šķirnes,” stāsta Vivita. “Gribam izaudzēt pienam. Kad kaziņas paaugsies, arī viņas slauksim un paši gatavosim sieru. Plānojam nodarboties ar mājražošanu. Mums gan ir tikai divi hektāri zemes, tādēļ sienu pērkam.”
Kādēļ gan ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem? Vivita stāsta, ka dažādu apstākļu dēļ. Viens no tiem — vēlme pašiem izaudzēt un iegūt ekoloģiski tīru pārtiku. “Cilvēkus aicinu atvērt acis un paskatīties, ko viņi veikalā pērk, desām un citiem produktiem ir pievienots ļoti daudz E vielu,” saka Vivita. “Lielveikalos pirktā gaļa bieži vien nesmaržo pēc gaļas, bet pēc etiķa, ar to produkciju apstrādā, lai tā nebojājas. Uzskatu, ka svaigas atdzesētas gaļas realizācijas termiņš ir trīs dienas, šajā laikā tā ir jāizlieto vai jāpārstrādā. Bet palasiet uzrakstus uz svaigas gaļas iesaiņojumiem lielveikalos! Ļoti ilgi var glabāt kūpinājumus. Vai agrāk kāds kūpinājumus tā glabāja? Kādreiz, kad dzīvojām citur, kūpinājām vistas. Lai kā to darījām, tās nekad neizdevās tumši brūnas, kā bijām redzējuši veikalā. Interesējāmies, kā tādas var dabūt. Mums teica — vistām uzber asins pulveri, un tās nokrāsojas tumši brūnas. Ražotājiem ir daudz dažādu paņēmienu, viltību, kā iegūt vēlamo gaļas un to izstrādājumu izskatu. Bet mēs gribam lietot nekaitīgu pārtiku. Mēs paši ģimenei un draugiem, paziņām pēc manas vecāsmātes receptes gatavojam īstas putraimu jeb asinsdesas bez konservantiem. Vislabākie šim nolūkam ir “Dobeles dzirnavnieka” putraimi. Mūsuprāt, veikalā nopērkamās asins un citas desas nav ēdamas. Senie latvieši kādreiz gatavoja asinsdesas, bet Eiropas regulas pieprasa tās gatavot tikai no asins plazmas. Kas gan tā vairs par asinsdesu? Gatavojam arī cūkas auksto gaļu un daudz ko citu, veikalā nepērkam. Zinām, ka pašu gatavots ir daudz garšīgāks, bet galvenais — bez kaitīgajām E vielām.” ◆
