Aizkrauklē topā “Vienotība”, nacionāļi un “Saskaņa”
Aizkraukles novadā no 6754 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 1833, bet par derīgām vēlēšanu zīmēm atzītas 1820.
Savā izvēlētajā sarakstā neko nesvītroja un arī plusiņus nelika 280 cilvēku, tomēr 1540 veica savas atzīmes. Vēlēšanu iecirknī Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta hallē bija visvairāk vēlētāju — vēlēšanu kastē bija ievietotas 727 aploksnes. Iecirknī novada kultūras namā saskaitītas 483, profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā — 384, bet pagasta kultūras namā — 239 aploksnes.
Negrib rādīt pasi
Aizkraukles vēlēšanu iecirkņos lielākoties varēja redzēt vecāka gadagājuma cilvēkus, dažs no viņiem pārvietojās ar spieķi un tikko varēja paiet. Jaunu cilvēku bija maz. Kādā vēlēšanu iecirknī divas pensionāres negribēja rādīt pasi, tikai pēc ilgas skaidrošanas viņas to izdarīja. Kāds vēlētājs sarakstā nosvītroja visus uzvārdus tā, ka tos vairs nevar izlasīt, bet kāds cits pilnīgi visiem kandidātiem iedeva plusus. Dažs bija dusmīgs, ka pašvaldības teritorijā nevar balsot jebkurā iecirknī. Kāds cits vēlētājs ar pilnvaru gribēja nobalsot ģimenes locekļa, invalīda, vietā, tomēr tas nav atļauts, tādēļ viņš visus nosauca par birokrātiem. Komisija pie invalīda devās uz mājām.
Vēlētāji sarindo citādāk
Aizkraukles novadā vislielāko atbalstu ieguva partija “Vienotība” — 919 derīgu vēlēšanu zīmju. Valdim Dombrovskim atbalstu plusu veidā izteica 665 vēlētāji, bet 25 viņu no saraksta svītroja.
Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”— “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” saņēma 234 vēlētāju atablstu. Līderis Roberts Zīle ieguva 153 plusus un tikai 11 svītrojumu. Edvīnu Šnori no saraksta ceturtās vietas vēlētāji ierindoja otrajā vietā, Baibai Brokai atvēlot tikai trešo vietu.
Par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa” saņemtas 178 derīgas vēlēšanu zīmes. Sarakstā ceturtais bija Andrejs Mamikins, bet aizkrauklieši, dodot 119 plusu un tikai divus svītrojumus, viņu no cetutās vietas ierindoja pirmajā. Saraksta līderim Borisam Cilevičam tikai trešā vieta — 46 plusi un 10 svītrojumu.
Blūzmanis izkonkurē
Seržantu
Ceturtā populārākā Aizkraukles novadā ir Zaļo un Zemnieku savienība, par to saņemtas 166 derīgas vēlēšanu zīmes. Saraksta līderis Andris Bērziņš ieguva 27 plusus un 30 svītrojumu. Par viņu populārāka ir Iveta Grigule — 71 pluss, 22 svītrojumi un pirmā vieta. Jānis Blūzmanis no Jaunjelgavas novada saņēma 21 plusu un 25 svītrojumus. Viņš no saraksta devītās vietas pakāpās trešajā vietā, izkonkurējot Kārli Seržantu un citus kandidātus.
Latvijas Krievu savienībai — 121 vēlētāja atbalsts. Tatjanu Ždanoku viņi aplaimoja ar 105 plusiem, bet svītrojums tikai viens. Vēlētāji, aizkrauklietei Ludmilai Ušakovai dodot 25 plusus un astoņus svītrojumus, viņu no septītās vietas sarakstā ierindoja otrajā.
“Latvijas Reģionu apvienība” ieguva 71 derīgu vēlēšanu zīmi. Tās līderis Mārtiņš Bondars saņēma 33 plusus un 10 mīnusu, bet Mārtiņš Šics, kurš sarakstā bija tikai ceturtais, viņu pārspēja, iegūstot 34 plusus, tikai četrus svītrojumus un izvirzoties par saraksta līderi. Vēlētāji, Vladimiram Samohinam no Skrīveriem dodot 14 plusu un 10 svītrojumu, viņu no 10. vietas ierindoja trešajā.
Saņem tikai divas, trīs
vēlēšanu zīmes
Par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 48 vēlētāji. Saraksta līderis Alfrēds Rubiks ieguva 39 plusus un divus svītrojumus, bet skrīverietis Udo Pērsis — septiņus plusus un astoņus svītrojumus. Tas bija pietiekami, lai viņu no piektās vietas sarakstā ierindotu otrajā vietā.
“Ļoti tālu no Briseles”
Jaunjelgavas novadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās sešos vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 1110 no 4746 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Jaunjelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Kuršinska par zemo vēlētāju aktivitāti teic: “Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki negāja vēlēt, ir, ka mazpilsētu un lauku ļaudis ir ļoti tālu no notiekošā Briselē, neredz konkrētas lietas, kas varētu mainīties vai uzlabotos viņu dzīvē arī pēc Eiroparlamenta vēlēšanām.”
Sarūk iespēja
kļūdīties
Jaunjelgavas novada sešos vēlēšanu iecirkņos saņemtas 1109 derīgas vēlēšanu aploksnes, 1092 derīgas vēlēšanu zīmes. Grozītas bija 872, negrozītas — 220 vēlēšanu zīmes.
Jaunjelgavas novada vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi balsis skaitīja elektroniski.
“Pirmo reizi balsis ievadījām elektroniskajā žurnālā, kas, no vienas puses, atviegloja, no otras — sarežģīja darbu. Skaitot balsis elektroniski, ir mazāka iespēja kļūdīties, jo elektroniskajā žurnālā sāk mirgot sarkans lodziņš, ja kaut kas ir ievadīts neprecīzi. No otras puses — pirmo reizi vēlēšanu gaitā nācās tik daudz konsultēties ar kolēģiem. Lai ieviestu kaut ko jaunu jebkurā sistēmā, cilvēkiem ir jāmācās, tas jāapgūst, jo darbs ir atbildīgs, grūts un jābūt precīzam. Šogad Centrālā vēlēšanu komisija pirmo reizi aicināja nākamos studentus pieteikties praksē un apgūt iemaņas, kas vajadzīgas, lai darbotos vēlēšanu komisijas sastāvā. Visā Latvijā pieteicās vien pārdesmit jauniešu, kas liecina par intereses trūkumu un nevēlēšanos piedalīties valsts pārvaldē,” stāsta Dace Kuršinska.
Izvēli izdarījuši iepriekš
271. vēlēšanu iecirknī Jaunjelgavas novada domē no 1720 balsstiesīgajiem nobalsojuši 359 iedzīvotāji. 58,38% atbalstīja “Vienotību”, 15,64% — Nacionālo apvienību ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, 13,69% vēlētāju balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību. Šajā vēlēšanu iecirknī neviens vēlētājs savu balsi neatdeva par politisko partiju “Alternative”, “Par prezidentālu republiku”, Kristīgi demokrātisko savienību un partiju “Suverenitāte”.
Jaunjelgavā lielākā daļa vēlētāju nāca balsot rīta pusē, savu izvēli izdarīja pārliecinoši un bez aizķeršanās. “Tie iedzīvotāji, kuri bija nolēmuši balsot, savu izvēli par labu kādam no kandidātiem jau bija izdarījuši, tāpēc uz vietas nekādu neskaidrību vai ilgas domāšanas nebija. Vai iespēja balsot elektroniski palielinātu vēlētāju aktivitāti — droši vien to vairāk izmantotu gados jauni cilvēki, taču šis vēlēšanu veids noteikti palielinātu iespēju negodīgai balsošanai,” stāsta Dace Kuršinska.
Grib apēst aploksni
Lai gan kopumā vēlēšanas Jaunjelgavas novada vēlēšanu iecirkņos aizritēja gludi un bez aizķeršanās, komisks starpgadījums gan bija, kad kāds jaunjelgavietis mēģinājis apēst vēlēšanu aploksni. “Pēc aicinājuma aploksni iemest vēlēšanu kastē vēlētājs vienu aploksnes galu sāka košļāt. Šāda rīcība samulsināja arī vēlēšanu komisijas locekļus, jo nav skaidru norāžu, kā tik neparedzamā situācijā rīkoties. Brīdī, kad vēlētājs parakstās par vēlēšanu aploksnes un zīmju saņemšanu, tās kļūst viņa īpašums, un iznāk, ka viņš ar to drīkst darīt, ko vēlas. Arī instrukcijā, kā rīkoties ar bojātām vēlēšanu zīmēm un aploksnēm, nav norāžu nestandarta situācijām, jo puse aploksnes jau bija sakošļāta. Šo starpgadījumu uztvērām ar humoru, jo acīmredzot arī tā cilvēks spēj paust savu attieksmi un pievērst uzmanību,” domā Dace Kuršinska.
Sunākstieši — aktīvākie
286. vēlēšanu iecirknī Staburaga pagasta pārvaldē eiroparlamentāriešus vēlēja 99 no 354 balsstiesīgajiem pagasta iedzīvotājiem. Arī šajā balsojumā līdere ir partija “Vienotība”, par kuru balsoja 64,65% vēlētāju, otrajā vietā — Zaļo un Zemnieku savienība ar 16,16% balsu, trešajā — Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” —“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” ar 12,12% balsu.
287. vēlēšanu iecirknī Sunākstes pagasta sporta centrā balsot devās 125 no 394 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. 65,6% balsoja par partiju “Vienotība”, 18,4% par Zaļo un Zemnieku savienību, Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” —“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” saņēma 8,8% balsu. Sunākstieši vēlēšanu aktivitātes ziņā pārsniedz vidējos rādītājus valstī, jo Sunākstē nobalsojuši 31,7 % no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Skrīverieši — otrie
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Skrīveros bija otrie aktīvākie vēlētāji Aizkraukles pusē. Tajās piedalījās 33,35 procenti balsstiesīgo. Lielāka vēlētāju aktivitāte bija tikai Zalves pagastā, kur nobalsoja 34,8 procenti balsstiesīgo.
Skrīverieši aktīvi bija jau iepriekšējās balsošanas dienās. Savukārt vēlēšanu dienā lielāka balsotāju aktivitāte bija dienas pirmajā pusē.
“Staburags” novēroja, ka uz vēlēšanu iecirkni ik pa brīdim nāk vēlētāji. Vairums balsotāju savu izvēli jau bija izdarījuši iepriekš un balsošanas kabīnēs uzturējās neilgi. Savukārt daži ilgi un rūpīgi pārlasīja sarakstus. Laikraksta aptaujātie skrīverieši atzina, ka priekšvēlēšanu reklāma viņus nav ietekmējusi un drīzāk kaitinājuši solījumi, kurus Eiropas Parlamentā ievēlētie pat pie labākās gribas nespēj izpildīt.
Kā lielākajā daļā citu iecirkņu Latvijā, arī Skrīveros vislielāko atbalstu (54,78 procentus) ieguva partija “Vienotība”.
Divos sarakstos bija lasāmi arī skrīveriešu uzvārdi. Latvijas Reģionu apvienības sarakstā bija Vladimirs Samohins. Par sarakstu nobalsoja 51 skrīverietis (4,97%). Vladimirs Samohins saņēma 24 plusiņus un deviņas reizes tika svītrots. Savukārt Latvijas Sociālistiskās partijas sarakstā bija Udo Pērsis. Par sarakstu nobalsoja 63 skrīverieši (6,14%), un Udo Pērsis saņēma 51 plusiņu un divas reizes tika svītrots. Abi saraksti gan neieguva deputātu vietas Eiropas Parlamentā.
Izvēlas tos, kurus pazīst
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Pļaviņu novadā, tāpat kā citviet Latvijā, balsotāju aktivitāte bija zema. Uz vēlēšanām devās 1227 iedzīvotāji.
Pļaviņu novadā bija trīs vēlēšanu iecirkņi — novada kultūras centrā, Klintaines un Vietalvas pagasta pārvaldē. Vislielākais balsotāju pieplūdums vēlēšanu iecirkņos bija rīta pusē. Bija arī cilvēki, kuri savu izvēli izdarīja jau 7 rītā. Dažbrīd veidojās rinda, bet gadījās, ka nebija neviena balsotāja. Visaktīvākie vēlētāji bija gados vecāki cilvēki, bet jauniešu maz. Daudzi izmantoja iespēju nobalsot iepriekš, kā arī pieteica balsošanu mājās.
Pļaviņu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Ginaite informēja, ka vēlēšanas aizvadītas mierīgi un bez starpgadījumiem. Nav saņemta arī neviena sūdzība. Vēlēšanu iecirkņos nav bijis arī neviena novērotāja.
Pļaviņieši visvairāk nobalsojuši par “Vienotību”. Aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka balsojuši par cilvēkiem, kurus pazīst, jo par lielāko daļu kandidātu vispār nebija nekādas informācijas. Pļaviņietis Jānis par izvēli daudz nav domājis, jo nav lielas pārliecības, ka Latvijas deputāti Briselē var daudz ko ietekmēt.
Lielāku atbalstu saņem
latviskās partijas
Kokneses novadā no 4548 balsstiesīgajiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās savu izvēli izdarīja tikai 1189 cilvēki, tostarp iepriekšējā balsošanā — 288.
Procentuāli kopumā Kokneses novadā vēlēšanās piedalījās 26% iedzīvotāju, par 4% mazāk nekā valstī vidēji. Izdalot atsevišķi pa pagastiem, nedaudz kūtrāki bijuši bebrēnieši. EP vēlēšanās izvēli izdarīja tikai 24% Bebru pagasta balsstiesīgo — vien 222 cilvēki no 920. Iršos no 415 balsstiesīgajiem uz iecirkni devās 111 jeb 26,7 %. Koknesē ir novadā vislielākais balsstiesīgo iedzīvotāju skaits — 3213, bet Latvijas pārstāvjus EP izvēlēja 856 cilvēki (26,6%).
Vislielākā aktivitāte Iršu, Bebru un Kokneses vēlēšanu iecirknī bija vērojama vēlā pēcpusdienā un vakarpusē — no pulksten 16 līdz 20.
Kokneses novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, visvairāk balsu saņēma partija “Vienotība” (752), bet visvairāk plusiņu no koknesiešiem izpelnījās Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete un Artis Pabriks. Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”— “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” ir otrā vairāk atbalstītā partija novadā — 178 balsis, visvairāk plusu tā saraksta līderim Robertam Zīlem. 125 balsis Kokneses novadā saņēma Zaļo un Zemnieku savienība. “Saskaņa” Kokneses novadā atbalstīta ar 19 balsīm (Bebros — divas, Iršos — viena, pārējās Koknesē.)
Latvijas krievu savienība (LKS), kuras dzinējspēks Tatjana Ždanoka ne vienam vien Latvijas patriotam ir kā dadzis acī, mūspusē saņēma niecīgu atbalstu. Iršu pagastā Ždanokai bija viens atbalstītājs, kurš viņai arī dāvājis plusiņu. LKS Koknesē atbalstījuši septiņi cilvēki, no viņiem četri Ždanokas kundzei likuši mīnusu, bet viens plusu. Bebru pagastā par šo partiju nebalsoja.
Mierīgas vēlēšanas
Kurmenes un Valles pagastā izvēli izdarīja 27% balsstiesīgo. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kurmenes iecirknī Sarmīte Ķīse informē, ka viss noritējis ļoti mierīgi. “Neviena pārpratuma, konflikta, nevienas bojātas zīmes,” stāsta Sarmīte Ķīse. “Tie, kuri parasti piedalās vēlēšanās, bija aktīvi arī šoreiz, lielākā daļa balsotāju bija pensionāri. Mūsu pagastā 21 cilvēks izvēlējās balsot mājās, dzīvesvietā balsoja arī 13 valliešu.”
Abos pagastos kopā iepriekš nobalsoja 88 cilvēki. Kurmenes pagastā no 556 balsstiesīgajiem uz vēlēšanām devās 151 cilvēks. Kurmenieši visvairāk nobalsoja par “Vienotību” (98), zaļajiem zemniekiem (27) un NA VL—TB/ LNNK (18). Saraksts “Saskaņa” Kurmenē saņēmis tikai vienu balsi, LKS — nevienu. Valles pagastā vēlēšanās piedalījās 217 no 778 balsstiesīgajiem. Visvairāk valliešiem simpatizējusi “Vienotība” (135), Zaļo un Zemnieku savienība (32), NA VL—TB/ LNNK (24). Līdzīgi kā Kurmenē, arī Vallē saskaņieši guvuši vienu balsi, bet LKS —nevienu.
Norit bez starpgadījumiem
Neretas novadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījušies 858 no 3098 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Neretas novadā bija atvērti pieci vēlēšanu iecirkņi, kuros iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu balsojuši par partiju “Vienotība”.
“Vēlēšanas noritēja bez starpgadījumiem. Aktīvākie balsotāji Neretas novadā bija vidējās un vecākās paaudzes neretieši, jaunieši šoreiz bija kūtri,” teic Neretas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Edīte Dābola. ◆
