Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanas bija pagājušās nedēļas svarīgākais notikums. Darbojos komisijā Daudzesē. Raksturojot vienā teikumā — tās noritēja bez starpgadījumiem.
Ja iedziļinās, analizē vēlētāju, iedzīvotāju, aktivitāti, jāsecina, ka ir atšķirības starp to, ko “runā” skaitļi, un to, kā ir patiesībā. Daudzeses pagastā kopumā reģistrēti 822 balsstiesīgie, un attiecībā pret tiem, kuri balsoja, vēlēšanu aktivitāte bija ap 25% . Bet, ja analizē iedzīvotāju patieso skaitu, tad fiziski viena trešā daļa no šiem potenciālajiem vēlētājiem ir izbraukuši, dzīvo un strādā ārzemēs. Iespējams, to pašu var teikt par vēlētāju aktivitāti valstī. Salīdzinājumā ar pašvaldību vēlēšanām Eiroparlamenta balsot kūtrāk, bet ir ģimenes, kuras piedalās visās vēlēšanās un referendumos. Tāpēc var piekrist kādā radio intervijā dzirdētajam, ka šīs ir inteliģentas vēlēšanas. Ir cilvēki, kuri neinteresējas par to, kas notiek apkārt, neizprot balsojuma nozīmi, un tādi uz vēlēšanām nenāk. Gandrīz vai visās vēlēšanās gadās pa kādam, kurš ļoti vēlas nobalsot, bet tikai pie vēlēšanu komisijas galda konstatē, ka pasei beidzies derīguma termiņš. Tā bija arī šoreiz.
Jāatceras, ka rudenī, kad notiks Saeimas vēlēšanas, nebūs iespējas balsot ar ID kartēm, bet derīgas būs tikai pases. Tas gan ir robs likumā, jo tiem, kuri, mainot pasi vai saņemot to pirmo reizi, izvēlējās tikai ID karti, piedalīties nevarēs vispār. Savukārt e — vēlēšanas, kādas rīko Igaunijā, Latvijai nāksies pagaidīt un piestrādāt, kaut vai interneta signāla pārklājuma dēļ vien, nemaz nerunājot par datu drošību. Arī šajās vēlēšanās, kad dienā daudzkārt jānosūta vēlēšanu dati uz Rīgu, atliek mirkli pazust vai “noraustīties” elektrībai, kā process apstājas, “uzkaras”, un nav zināms, vai dati aizsūtīti. Nepārdomāta un praksē nepārbaudīta bija jaunā vēlēšanu norises un balsu apkopošanas programma. Agrāk, kad uzskaitīja cilvēks, nevis dators, process bija daudz drošāks.
Latvija ir arī NATO locekle, bet pagājušajā nedēļā izskanējusī informācija no NATO, ka tā nevarētu pasargāt Baltijas valstis no jebkādas Krievijas agresijas, liek aizdomāties, vai varam justies tik droši. Laikam esmu no tiem cilvēkiem, kuri tic tam, ka nekāda uzbrukuma nebūs un nevajadzēs lietot militāru spēku. Neticu, ka vēsture varētu atkārtoties. Drīzāk Krievija ar nemitīgo savas armijas lidmašīnu parādīšanos pie Latvijas robežas izrāda savu interesi, to, ka viņi tepat vien ir un kontrolē situāciju. Ir interese par tā sauktajām, Krievijas redzējumā, “pazaudētajām” teritorijām. Droši nevar justies arī ES sirdī — Briselē. Tur sestdien pie Ebreju muzeja notikusī apšaude ar vairākiem upuriem, manuprāt, ir cieši saistīta ar ES parlamenta vēlēšanām. Maz ticams, ka viens trakais, kuram ienāca prātā pašaudīties, izvēlējās tieši vēlēšanu dienu. Nenoliegsim, un to pierāda arī vēlēšanu apmeklējums, ka ir cilvēki, kuriem nepatīk ES ideja.
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās par iespējamo Krievijas armijas spēku atvilkšanu no Aus-trumukrainas robežas. Vai Putinam var ticēt? Šķiet, nē. Tādēļ apsveicama ir Latvijas valdības apņemšanās sniegt finansiālu palīdzību tiem ukraiņiem, kuri bija spiesti pamest Krimas pussalu. 50 tūkstošu eiro nav daudz, bet šis ir labas gribas žests, atbalstot tos, kuriem ir grūtāk.
Šī un pagājusī nedēļa ir arī eksāmenu laiks, un, cik zinu, jo īpaši grūts ir vēstures eksāmens. Mazāk uztraukuma ir par valodas un matemātikas eksāmeniem, bet vēsture, kurā jāzina precīzi gadskaitļi, fakti, daudzos rada bažas. Tas, manuprāt, ir ļoti pareizi, ka uz vēsturi, īpaši Latvijas, mācību stundām liek uzsvaru. Vēlāk, ja jaunieši izvēlēsies braukt studēt uz ārzemēm, zinās pareizi to izstāstīt, neputrosies, un nebūs jākrīt kaunā par savas zemes vēstures faktu nezināšanu. Atšķirībā no matemātikas vēsturē nav formulu, kuras iemācās un izmanto dažādos uzdevumos, Vēsture, kādu skolās māca pašlaik, ir jāzina.
Nevar nepieminēt pagājušās nedēļas otru svarīgāko notikumu — pasaules čempionātu hokejā. Latvijas komandai taču vajadzēja uzvarēt Baltkrievijas vai Šveices komandu. Ar Ameriku un Somiju veicās tik labi. Latvijas — Baltkrievijas spēles beigās emocijas Latvijas komandas līdzjutējiem bija patiesas, neieskaitītie vārti lai paliek uz čehu tiesneša godaprāta. Čempionātā atkārtojās Soču olimpisko spēļu scenārijs, kad Latvijai bija jāspēlē pret Šveices komandu, lai tiktu ceturtdaļfinālā, un tur pretinieki būtu kanādieši. Diemžēl tā nenotika. Kā ritēs cīņas nākamajā hokeja čempionātā, skatīšos tiešraidē, pareizāk sakot, — klātienē. Jau tagad esam ieplānojuši doties uz Prāgu.
Mežā, par laimi, viss mierīgi. Mana apgaita ir tālāk no lielajiem ceļiem un dzelzceļa. Kamēr nesāksies ogošanas un sēņošanas laiks, meža ugunsgrēku iespējamība ir mazāka. Augustu sola īpaši karstu, līdz ar to sausu, kas nozīmētu mazāk sēņu un ogu, tāpēc arī mazāk cilvēku mežā un mazāka ugunsbīstamība.
Laika prognozēs vēsta, ka silto laiku drīz var nomainīt drēgns. Svētdiena un pirmdiena, pēc seno laiku kalendāra, bija gurķu stādāmā diena. Tāpēc to arī darīju, bet dzirdēju, ka šonedēļ pat sola salnas. Kas notiks ar maniem kartupeļiem, kuriem laksti jau kādus 25 centimetrus paaugušies?
