Saistībā ar rakstu “Māja nodeg, bet apdrošināšanas naudu nesaņem”, kas laikrakstā “Staburags” tika publicēts šīgada 9. maijā, AAS “Gjensidige Baltic” vēlas sniegt arī savu skatījumu par šo gadījumu, kā arī pamatot ar faktiem, kāpēc apdrošināšanas izmaksa tika atteikta.
Mēs izprotam, ka situācija, kurā nokļuvuši cilvēki, ir neapskaužama, jo viņi ir palikuši bez sava mājokļa, turklāt vēl būs spiesti pildīt kredītsaistības. Tomēr apdrošināšanas kompānijai, izskatot lietas, ir jāievēro spēkā esošie normatīvie akti un arī apdrošināšanas noteikumi, kas ir abu pušu noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.
Šajā gadījumā galvenais iemesls, kādēļ atteikta atlīdzības izmaksa — mājas būvniecībā netika ievērots tehniskais projekts. Māju “Cimīši” tehniskā projekta paskaidrojuma raksta sadaļas “Ugunsdrošības pasākumi” 1. punktā noteikts, ka starpsienas un pārseguma koka konstrukcijas jāatvirza no dūmkanāla 38 centimetru ttālumā, starpā ievietojot termoizolējošo — pretuguns plāksni PAL.
Lai gan “Staburaga” rakstā teikts, ka pēc ugunsgrēka nodegušajā mājā nav veikta nekāda ekspertīze, objektā ir bijis tehniskās izpētes tiesu eksperts, kurš sniedzis atzinumu par nelaimes gadījumu. Eksperta secinājumi norādīti arī vēstulē par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, ko nosūtījām māju “Cimīši” īpašniekiem. SIA “ISOBALT” tehniskās izpētes tiesu eksperta atzinumā secināts, ka ugunsgrēka izcelsme ir cēloniskā sakarā ar Ministru kabineta 2003. gada 23. septembra noteikumu nr. 534 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” 46. punktā noteikto prasību pārkāpšanu. Proti, ir neatbilstoši izbūvēta ugunsdrošības atdale, kas šajā īpašumā bija nevis 38 centimetri, kā to paredz tehniskais projekts, bet gan attālums starp skursteni un brusām tā labajā pusē bija 19 centimetru, bet kreisajā pusē — tikai pieci centimetri. Tas ir pretrunā gan ar tehnisko projektu, gan ar MK noteikumiem.
“Cimīšu” īpašnieki rakstā norāda, ka neizprot atteikumu arī tādēļ, ka ēka nodota ekspluatācijā un izmaiņas skursteņa izbūvē apstiprināja gan būvvalde, gan arhitekti. Kas attiecas uz būvvaldes un arhitektu apstiprinājumu, tad viņi vadās pēc projekta un apstiprina to. Faktiski uzbūvētajai mājai attiecīgie attālumi ir par mazu un neatbilst projektam, kas ir projekta īstenotāju, būvnieku, atbildība. Šajā gadījumā māju būvēja pats tās īpašnieks un būvniecības procesā netika ievērots tehniskais projekts.
Līdz ar to ēkas nodošana ekspluatācijā nav šķērslis tam, ka vēlāk atklājas trūkumi, jo ēka uzbūvēta neatbilstoši projektam un normatīvajiem aktiem, kādēļ arī ir izcēlies ugunsgrēks.
Rakstā arī uzsvērts, ka māju īpašnieku saņemtajā policijas atzinumā rakstīts vien tas, ka nav pamata ierosināt krimināllietu. “Gjensidige Baltic” saņēmusi izziņu no policijas, kurā teikts: “Iespējamais ugunsgrēka aizdegšanās iemesls — dūmvada bojājums.”
Policija parasti nosaka ekspertīzi tikai tajos gadījumos, kad ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Šajā gadījumā tādu nebija un policija ekspertīzi nenoteica. Tāpēc mēs piesaistījām sertificētu neatkarīgu ugunsdrošības ekspertu, lai noskaidrotu uguns-
grēka izcelšanās iemeslu. Tā ir ierasta prakse ugunsgrēka gadījumā.
Savukārt saskaņā ar apdrošināšanas noteikumu 5.1/2 13.4.2. punktu — ja pilnīga zuduma gadījumā ēka, kas apdrošināšanas objektā pēc sava izmantošanas veida uzskatāma par pamatceltni, netiek atjaunota — zaudējums tiek noteikts ēkas tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot ēkas atjaunošanas vērtību.
Pamatā lēmumu par ēkas atjaunošanu un/vai neatjaunošanu pieņem apdrošinātais, taču šis lēmums tiek balstīts uz apdrošinātās personas iesniegumu, kurā mūsu klients var atzīmēt, vai viņš vēlas saņemt apdrošināšanas atlīdzību ar pārskaitījumu savā kontā vai arī lai apdrošinātājs atjauno īpašumu.
Saistībā ar mājām “Cimīši” esam saņēmuši divus dažādus iesniegumus. Vienā rakstīts, ka apdrošinātais atlīdzību vēlas saņemt ar pārskaitījumu savā kontā. Otrā — klients tomēr vēlas atjaunot īpašumu, bet uz citiem pamatiem. Tāpēc mēs vairs nevaram to kvalificēt kā apdrošinātās ēkas atjaunošanu. Tā jau ir cita objekta būvēšana, ko apdrošināšanas nosacījumi neparedz. ◆
