Ar Kokneses novada zemniekiem tikās Jānis Ozoliņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Diskusijā tika meklēti domu graudi, kas noderētu likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu papildināšanai. Šo likumu maijā Saeima izskatīja otrajā lasījumā, bet jūnijā paredzēts trešais lasījums.
Radīs Zemes fondu
Kādas ir koknesiešu, līdz ar to arī daļas Latvijas lauksaimnieku idejas, ar kurām papildināt likuma grozījumus, vai viņi atbalsta pašreizējos jauninājumus? To Jānis Ozoliņš jautāja Jānim Dzenim no saimniecības “Kalnavoti”, Jānim Miezītim no saimniecības “Bormaņi”, Jurim Sprukulim, saimniecības “Vecsiljāņi” īpašniekam, “Zemitānu” saimniekam Guntim Belēvičam, “Jaunholandes piens” saimniekiem Kristīnei un Vilhelmam van Herkiem un citiem.
Grozījumi zemes likumā paredz ieviest izmaiņas lauksaimniecības zemes pirkšanā un pārdošanā. Tie noteiks pirmpirkuma tiesības, darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem. Grozījumi varētu noteikt, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegādāties limitētu daudzumu zemes — līdz diviem tūkstošiem hektāru. Labojumiem likumā jāmudina izmantot novārtā atstātās zemes, kopumā apritē atgūstot ap 2 miljoniem hektāru, un veicināt ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. To sekmētu arī jaunradāmais Latvijas Zemes fonds, kas noteiktu zemes resursu aizsardzību, sasniedzamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Atļaut arī nomāt
Kāpēc šāds jautājums kļuvis aktuāls tieši šobrīd? Jānis Ozoliņš teic, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) nosaka arī zemes iegādes noteikumus, to, ka zemei jābūt sasniedzamai jebkuram ES iedzīvotājam. Līdz šim Latvija varēja izvairīties no šī nosacījuma, likumu sakārtošanas laiku pagarinot, bet tagad pārejas posms ir beidzies. Nav gan noslēpums, ka citu ES valstu juridiskas personas zemi Latvijā jau iegādājušās, “radoši apejot” pārejas laika nosacījumus. Likuma grozījumu mērķis būtu maksimāli ierobežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes nonākšanu spekulantu, pārpircēju rokās, kā arī nepieļaut tās izmantošanu nelauksaimnieciskās darbībās. Grozījumi likumā būtu kā filtrs, formula, ko ievērojot panākt šajā ziņā visvēlamāko rezultātu. Piemēram, pirmpirkuma tiesībām vispirms jābūt zemes kopīpašniekiem, nomniekiem, kaimiņiem. Protams, ne vienmēr šiem pirmās rokas pircējiem būs pietiekami līdzekļi, tādēļ kā vidusposms starp pārdevēju un ražotāju būtu Latvijas Zemes fonds.
Koknesieši vēlējās zināt Zemes fonda finansējuma avotu, respektīvi, kur tas ņems naudu zemes iegādei, kā arī par konkrētiem ierobežojumiem zemes iegādei ārzemniekiem un priekšrocībām pašmāju zemniekiem. Komisijas priekšsēdētājs teica, ka Zemes fondam jābūt spējīgam pašam sevi finansēt, tādēļ viens no variantiem ir obligāciju pārdošana. Jānis Dzenis, zemes likuma grozījumu vēlamo rezultātu apšaubot, sacīja, ka, nesākot Zemes fonda darbību vienlaikus ar pieņemtajiem likuma grozījumiem, rezultāta nebūs. Viņš iesaka fonda darbībā iekļaut ne tikai pirkšanu un pārdošanu, bet arī iespēju zemi nomāt, jo pašreizējā zemkopības modelī liela daļa lauksaimnieciskajā ražošanā esošā zeme tiek nomāta, nevis ir īpašumā.
Jādomā par
aizbraukušajiem
Vai lietderīgi noteikt maksimālo hektāru daudzumu, kādu iespējams iegādāties? Jānis Ozoliņš ir pret limitu ieviešanu, bet pārējiem komisijas locekļiem viedoklis atšķiroties. Arī koknesieši ir pret limitu, uzsvaru liekot uz nosacījumiem, kuri ierobežotu spekulāciju ar zemi. Viņi teic, ka pircējam jābūt ar pieredzi lauksaimniecībā, strādājošam šajā jomā utt. “Kalnavotu” saimnieks par limitu zemes iegādē domā, ka tas nav nepieciešams, bet idejas par kaut kādu “griestu” noteikšanu radušās kā salmiņš, pie kura pieķerties zemniekiem, īsti nesaskatot konkrētus zemes iegādes kritērijus. Guntis Belēvičs par platību ierobežojumiem zemes iegādei teic, ka tādi samazina īpašuma vērtību. Jānis Ozoliņš norādīja vienu no aspektiem likuma grozījumos, saistītu ar mūsu tautiešiem ārzemēs, kuri, iespējams, vēlas atgriezties, iegādāties zemi un strādāt. Nedot viņiem šādu iespēju, neraugoties uz to, ka nav šīs pieredzes un jau esošas saimniecības, nebūtu pareizi.
Jānosaka vecuma cenzs
Atbildē uz Gunta Belēviča jautājumu par ierobežojumiem, vērstiem pret ārzemniekiem, komisijas priekšsēdētājs vispirms uzsver pirmpirkuma tiesības, tajā skaitā zemes kopīpašniekiem un kaimiņiem. Jānis Dzenis iebilst, ka līdz šim zināmas shēmas, kuras veiksmīgi darbinātas, izveidojot kopīpašumus kādam par labu. Kāpēc jebkurš ārzemnieks nevarētu izveidot kopīpašumu un pēc tam iegādāties visu zemes platību? “Zemitānu” saimnieks precizējot pārjautāja, vai pirmpirkuma tiesības attieksies arī uz ārzemnieku, kurš jau dzīvo Latvijā un ir kaimiņš? Jānis Ozoliņš teic, ka šajā gadījumā arī viņš ir kaimiņš, piebilstot, ka Eiropas Savienības ietvaros potenciālo pircēju apzīmēt ar vārdu “ārzemnieks” nav korekti, tas ir pretrunā ar Savienības pamatlikumu. Jaunajos likuma grozījumos būs iekļauts punkts, kas norāda, ka lauksaimniecības zemi var iegūt īpašumā Latvijas Republikas pilsoņi un Eiropas Savienības, kā arī ekonomiskās zonas valstu pilsoņi. Ierobežojuma, kurš neļautu pirkt zemi tā sauktajiem ārzemniekiem, likumā vairs nebūs, bet tāds bija līdz šim.
Sanāksmē izskanēja iebildums pret pirmpirkuma tiesībām tiem, kuri zemi ir ilgstoši nomājuši. Dzīvē nereti gadās, ka zemes īpašniekam ilgāku laiku nav līdzekļu tās apstrādei, bet ar laiku situācija mainās. Pēc likuma viņam zemi tomēr nāktos pārdot.
Šādā situācijā jāizskata piedāvātā cena par hektāru un darījuma laiks. Ja pirmpircējam cena ir par lielu, darījuma laiks beidzies, zemi varētu iegādāties īpašnieks. Bremzējošs apstāklis ātrai zemes pirkšanai un pārdošanai varētu būt, piemēram, augsekas ievērošana, nosakot palielinātu, līdz ar to neizdevīgu nodokli tiem darījumiem, kurus veiks neilgā laikā. Jānis Miezītis ir darbojies darba grupā, kura izstrādāja jauno likuma projektu. Viņš zināja teikt, ka tajā jau ir iekļauts punkts par kopīpašumu, tajā skaitā par termiņiem.
Vilhelms van Herks, būdams šāds ārzemnieks, zemnieks, kurš veiksmīgi strādā Kokneses novadā, ieteica tiem ārvalstniekiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi, noteikt vecuma ierobežojumu, piemēram, līdz 40 gadiem. Viņš arī pastāstīja piemēru no dzīves, kad kāda 63 gadus veca kundzīte no Dānijas Latvijā iegādājās 900 hektāru zemes, jo te ir Eiropā vislētākā zeme. Pēc septiņiem gadiem katru hektāru pārdeva par daudz lielāku summu, kā nopirka, un atgriezās Dānijā. Juris Sprukulis teic, ka Kokneses pusē zemnieki līdz šim ir spējuši vienoties, nav bijis spekulācijas gadījumu, bet tādi darbojas netālu Meņģeles pusē, uzpērkot vairāk kā 200 hektāru un par 100 eiro par hektāru piedāvājot tos nomāt. Tādi gadījumi ir arī Rēzeknes pusē un citviet Latvijā.
Nepiekrīt jaunumiem
Koknesieši izteica vēlmi pagarināt pašlaik līdz gada beigām noteikto termiņu aizaugušās lauksaimniecības zemes atgūšanai. Tagad, kad aktīvs ir zemes tirgus, termiņa pagarināšana noteikti veicinātu lielāku platību iekopšanu un jaunajā plānošanas periodā Lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam varētu atgūt visu lauksaimniecības zemi, cik vien tas iespējams.
Sanāksmē piedalījās arī Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece un lauku konsultante Sarmīte Jansone. Viņa piedāvāja izskatīt jautājumu par ieķīlātajām zemes platībām, kuras nonāk banku īpašumā. Tās zemi cenšas pārdot izsolē tam, kurš piedāvā maksimāli augstāko cenu, neņemot vērā iepriekš apspriestos kritērijus.
Saeimas komisijas vadītājs, stāstot par likuma grozījumiem, norādīja arī to, ka pirkšanas un pārdošanas darījumus vajadzēs izskatīt komisijai novada domē. Par aplamu šādu likuma grozījumu sauc Kokneses novada nekustamā īpašuma speciāliste Elita Ģēģere. Objektīvi lauksaimniecisko darbību var izvērtēt tādas iestādes kā, piemēram, Lauku atbalsta dienests. Pašvaldībai, apkopojot visus nepieciešamos datus, būs jāpatērē daudz laika un līdzekļu, jārod speciālisti un viņiem jāmaksā alga, turpretī citās iestādēs šī informācija ir datubāzē. Jānis Ozoliņš gan tam nepiekrīt, argumentējot šo lēmumu ar pašvaldību, nevis kādas lielas organizācijas kompetenci par katra līguma slēdzēju. Līdz Jāņiem šie un citi jautājumi jāapspriež Saeimas komisijas sēdēs un jānodod deputātiem trešajam lasījumam. ◆
