Kopš 25. oktobrī stājusies spēkā Eiropas Parlamenta Pārrobežu direktīva par ES pilsoņu tiesībām veselības aprūpes jomā, mums ir iespēja saņemt izdevumu atlīdzību par citās ES valstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē veiktajiem ārstniecības pakalpojumiem un iegādātajiem medikamentiem.
Agrāk — tikai
neatliekamā palīdzība
Līdz šim, dodoties uz tuvākām vai tālākām ES kaimiņvalstīm ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), varējām būt droši, ka saņemsim bezmaksas neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šobrīd varam saņemt arī atlīdzību par cituviet Eiropā veiktiem plānveida veselības aprūpes pasākumiem, piemēram, gūžas, kataraktas vai sirds operāciju. Atlīdzības apjoms ir atbilstošs Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, tātad atlīdzinājuma summa nepārsniegs ārstēšanās izmaksas, kādas tās ir Latvijā.
Iespējams, daudz drošāk mums šķiet ārstēties savā valstī, tomēr daudzu objektīvu iemeslu dēļ var gadīties ārstniecības pakalpojumus saņemt cituviet — dzīvesvieta ir tuvāk slimnīcai kaimiņvalstī, ārstēšanu vēlamies saņemt valstī, kur šobrīd dzīvo tuvinieki u. tml.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga norāda uz otru būtisku Pārrobežu direktīvas priekšrocību — tā dod pacientam tiesības un iespēju izvēlēties plānveida pakalpojuma sniedzēju citā ES dalībvalstī, Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Šveicē.
E. Štālberga gan atgādina, ka dažos gadījumos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu ārvalstīs, jāsaņem iepriekšēja atļauja no NVD. Atļauja it īpaši vajadzīga, ja ārstēšanas laikā jānakšņo slimnīcā vai ir nepieciešama ļoti specializēta un dārga veselības aprūpe. Atļauju iespējams saņemt mēneša laikā. Ja nepieciešama papildu informācija vai rodas neparedzēti apstākļi — atļauju izsniedz četru mēnešu laikā.
Citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai atļaujas nav nepieciešamas — atliek doties uz izvēlēto medicīnas aprūpes iestādi. Lai saņemtu izdevumu atmaksu par medicīniskām procedūrām vai medikamentiem, kas sākotnēji segti no personīgajiem līdzekļiem, NVD jāiesniedz iesniegums, maksājumus apliecinoši dokumenti, kā arī citi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja izsniegti dokumenti par sniegto pakalpojumu. Pagaidām pieprasījums pēc pārrobežu veselības aprūpes nav liels, vien aptuveni 1 procents no ES izdevumiem veselības aprūpes jomā.
Vieglāka
medikamentu iegāde
EP apstiprinātie tiesību akti veselības aprūpes jomā paredz arī vieglāku recepšu zāļu un medicīnisko ierīču iegādi ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē. Līdz ar to tagad Latvijā strādājoša ārsta recepte ir derīga visās ES valstīs un mums ir tiesības iegādāties izrakstītās zāles, ja vien tās attiecīgajā valstī ir atļauts tirgot un tās ir nopērkamamas.
Jāņem vērā, ka, pirms plānojam medikamentu iegādi ārpus Latvijas, par to jābrīdina ārsts. Savukārt ārstam līdz 1. jūlijam, kad tiks sākta pakāpeniska jaunu recepšu veidlapu izplatīšana, receptē jānorāda papildu informācija — pacienta dzimšanas datums, ārsta vai ārstējošās iestādes rekvizīti, kā arī jāpievērš uzmanība precīziem zāļu nosaukumiem.
Tāpat ES dalībvalstīs mums ir iespēja iegādāties Latvijā kompensējamos medikamentus un par šiem medikamentiem saņemt izdevumu apmaksu tādā apmērā, kā tie tiek kompensēti Latvijā.
Viegli uzzināt —
kontaktpunktā!
Lai saņemtu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību citās ES valstīs, to kvalitāti un drošumu, katrā ES dalībvalstī, tostarp Latvijā ir izveidots kontaktpunkts. Latvijā šis kontaktpunkts darbojas NVD paspārnē.
Plašāka informācija par veselības aprūpes pakalpojumu iepriekšējo atļauju saņemšanas, izdevumu atmaksas kārtību un recepšu izmantošanu citās ES valstīs pieejama NVD tīmekļa vietnē www.vmnvd.gov.lv. ◆
