“Cilvēki dažkārt iedomājas, ka dažādi uztura bagātinātāji, sintētiskie vitamīni, ja tos lietos visu mūžu, pasargās no vēža un citām slimībām, tomēr tie nav nekādi brīnumlīdzekļi,” tiekoties ar interesentiem Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” Aizkraukles nodaļas sanāksmē, sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un imunoloģe, Latvijas Imunologu asociācijas vadītāja, profesore Simona Doniņa. Viņa ir specializējusies tieši audzēju imunoloģijā un imūnterapijā.
Vitamīnu mode
mainās
Lektores izvēlētā tēma “Mūsu imūnā sistēma. Vai vienmēr tā jāuzlabo?” ir aktuāla daudziem. Simona Doniņa ir iepazinusi daudzus zinātniskos pētījumus, viņai ir liela praktiskā darba pieredze un savs redzējums par uztura bagātinātāju lietošanu. To reklāma bieži vien ir agresīva, preparātu izplatītāji stāsta, ka uztura bagātinātāji pasargās no dažādām vainām un garantēs ilgu mūžu. Uztura bagātinātāju “mode” mainās, kad viens ir “nogājis no skatuves”, vietā nāk cits. Piemēram, pirms desmit gadiem maz runāja par D vitamīna lietošanas nepieciešamību, tomēr tagad izrādās, ka visiem tā trūkst. Jautājums — kā mēs bez tā esam varējuši iztikt un vēl tik labi esam saglabājušies, to papildus nelietojot? Ārste atceras arī — kādreiz bijis C vitamīna bums, slimniekiem ir dotas trieciendevas. Viņi sūdzējušies, ka sāp kuņģis, bet nē — terapija bija jāievēro. Tagad ir citas nostādnes.
“Daudz informācijas par imuniātes stiprināšanu ir internetā, ar tā starpniecību reklamē un izplata dažādus preparātus, arī pret vēzi un imunitātes stiprināšanai. Taču kāds ir to sastāvs? Tikpat labi es internetā varētu apgalvot, ka esmu balerīna. Kad jūs mani ieraudzīsiet dzīvē, ko tad teiksiet?” saka lektore.
Ar zaļumiem sev
nekaitēsim
Galvenais labas veselības nosacījums ir pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, vislabākā ir pašu izaudzēta pārtika, bez sintētisko ķimikāliju, pesticīdu un insekticīdu lietošanas, īpaši vasarā. Izmantojot uztura bagātinātājus, dažādus vitamīnus, viegli varam pārdozēt to devu un organismam kaitēt. To lietošanai vienmēr ir jābūt pārdomātai un kontrolētai. Ja gribam ko papildus lietot, vispirms vajag konsultēties ar ģimenes ārstu. Pretstatā ripiņām un kapsulām pārtiku cilvēks par daudz neapēdīs, piemēram, sieru, biezpienu, maizi, zivis, svaigus burkānus, lociņus un salātus.
“Katram no mums ir individuāla vielmaiņa, vide, kurā dzīvojam, stresa līmenis, ēšanas režīms, tāpēc nav iespējams izveidot ieteikumus, kuri derētu visiem,” saka Simona Doniņa.
Jālieto
kontrolēti
“Vienmēr jāņem vērā arī tas, ar ko cilvēks slimo, kādus medikamentus lieto. Imūnsistēmu ietekmējošus medikamentus nedrīkst lietot nekontrolēti. Dažkārt pacients saka: “Man ir slikta imunitāte!” Jautāju, kā viņš to zina? “Visiem ir slikta, man arī!” atbild pacients. Bet viņa analīzes ir labas. Lai precīzi noteiktu, kas pacientam ir vajadzīgs, ir jāveic imunoloģiskā izmeklēšana. Imūnās sistēmas preparātus nedrīkst lietot vienkārši tāpat. Arī zāles augstam vai zemam asinsspiedienam mēs lietojam tikai pēc tam, kad ir izmērīts asinsspiediens. Vēža ārstēšanas medikamenti ir dažādi, un tie jālieto atbilstoši vēža veidam, piemēram, piena dziedzera, resnās zarnas, ādas vēža veidam. Nav vienas dogmas medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā: dažs pacients no kaut kā atsakās, bet viņam tāpat ir slikti, savukārt cits ēd visu ko, un viņš jūtas labi.”
Jāuzmana
dzimumzīmes
Tuvojoties vasarai, aktuāla ir sauļošanās, daudzi vēlas iegūt skaistu iedegumu. Tomēr jāatceras, ka melanoma jeb ādas vēzis ir ļoti agresīvs audzējs, un viens no melanomas riska faktoriem ir ultravioletais starojums. “Ja uz ādas parādās jaunas dzimumzīmes, bazaliomas, nedzīstošas čūliņas, sarkani plankumi, mezgliņi, ja cilvēks tos jūt, tie niez, noteikti ir jāvēršas pie ārsta, ādas veidojumus vajag pārbaudīt ar dermaskopu. Ja cilvēkam ir vairāk par piecdesmit dzimumzīmēm, sauļoties noteikti nedrīkst,” norāda ārste. “Īpaši no saules jāuzmanās cilvēkiem, kuriem ir gaiša ādas krāsa, vasaras raibumi. Svarīgi ir neapdegt. Dažkārt vecāki paši kaut kur guļ ēnā, bet bērns viens pats vairākas stundas skraida pa pludmali un apdeg. Saulē nevajadzētu gozēties laikā no pulksten 10 līdz 15, jo tad saules stari ir visstāvākie, Jāatceras, ka ādas apdegumi veicina audzēju attīstību. Vasarā ir arī svarīgi lietot saulesbrilles, jo ultravioletais starojums var veicināt acu melanomas attīstību.” ◆
