Šonedēļ notiekošās būs jau astotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tās norisināsies visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 22. līdz 25. maijam, kā to vienbalsīgi nolēma Eiropas Savienības Padome.
Statistikas
cienītājiem
No 170 Latvijas deputātu kandidātiem, kas kāro uz Eiroparlamentu, 60 ir sieviešu, 110 — vīriešu. Aktīvākie ir kandidāti no 41 līdz 50 gadu vecumam — par deputātiem vēlas kļūt 46 cilvēki. Vidējais kandidātu vecums ir 45,8 gadi, vecākajam ir 78, jaunākajam — 22 gadi, augstākā izglītība ir 159 kandidātiem, vidējā — 11.
Nodrošināta prāva pensija
No diskusijām televīzijā redzams, ka daudzi potenciālie deputātu kandidāti nemaz neizprot, kas tad īsti ir Eiroparlamenta ziņā, taču, šķiet krietni vien saprotamāki viņiem ir materiālie labumi.
Eiropas Parlamenta deputāti par piecu gadu darbu saņems nodrošinātu piemaksu pie vecuma pensijas 1000 eiro apmērā. Atkārtoti ievēlēti deputāti saņems vēl lielāku summu. Visi Eiropas Parlamenta deputāti saņem vienādu atalgojumu. Pēc nodokļiem un apdrošināšanas iemaksām ‘‘uz rokas’’ politiķis mēnesī saņem 6250,37 eiro.
Deputātiem ir arī citas priekšrocības. Piemēram, papildus tiek maksāts par to, ka parlamentārieši mēro ceļu no Latvijas uz Beļģiju. Tas attiecas uz transporta izdevumiem, tostarp biznesa klases aviobiļetēm. Tāpat viņi var izmantot dienesta automašīnas, lai aizbrauktu no Briseles uz sesiju Strasbūrā. Par pavadīto laiku Briselē un Strasbūrā deputāti saņem dienas naudu 304 eiro apmērā. Tā domāta, lai samaksātu par viesnīcu, maltītēm un segtu citus tēriņus. Ja komandējums ir ārpus Eiropas Savienības, tad dienas nauda ir divreiz mazāka — 152 eiro. Taču papildus sedz viesnīcas izmaksas. Turklāt gada laikā parlamentārietis var doties komandējumos ārpus savas dalībvalsts. Taču šie braucieni kopumā nedrīkst būt dārgāki par 4243 eiro.
Vēl mēnesī katrs deputāts saņem 4299 eiro, lai nopirktu datortehniku, rakstāmpiederumus, samaksātu par sakaru un pasta izdevumiem. Par šīs naudas izlietojumu deputātiem nav jāatskaitās parlamentam. Tāpat parlamentārietim ir tiesības saņemt medicīnas izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā.
Eiropas Parlamenta deputāts pats var izraudzīties sev darbiniekus. Visu ar palīgiem saistīto izmaksu segšanai iespējamā maksimālā summa ir 21 209 eiro mēnesī. Palīgu skaits nav ierobežots. Taču, ja nauda palikusi pāri, to var izlietot, lai samaksātu par kādu pakalpojumu.
Deputāts gada laikā uz Eiropas Parlamentu var uzaicināt 110 apmeklētāju, grupās, kas nav mazākas par 10 cilvēkiem. Viņiem apmaksā gan ceļa, gan maltītes, gan viesnīcas izdevumus.
Vislielākais
entuziasms — Beļģijā
Taču vēlētāji par vēlēšanām nebūt nav tik optimistiski kā deputātu kandidāti. Seši no desmit eiropiešiem nav ieinteresēti šomēnes gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās — liecina jauna publiskota aptauja.
Pēc gandrīz 9000 cilvēku aptaujāšanas 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs secināts, ka 62% aptaujāto “nav nemaz” vai “nav tik daudz” ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas notiks no 22. maija līdz 25. maijam.
Tikai 35% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā vidējā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās EP vēlēšanās 2009. gadā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākais entuziasms valda Beļģijā, kur balsošana ir obligāta. Tur gatavību doties pie vēlēšanu urnām apliecināja 53% respondentu.
Otrajā vietā seko Francija, kur EP vēlēšanās noteikti gatavojas balsot 44% aptaujāto, bet trešajā vietā ierindojusies Nīderlande ar 41%.
Viszemākais entuziasms valda Lielbritānijā un Polijā, kur attiecīgi tikai 27% un 20% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot.
Aptaujas rezultāti liecina, ka visaugstāk no visiem Eiropas līderiem tiek vērtēta Vācijas kanclere Angela Merkele, kuru “ļoti pozitīvi” vai ‘‘diezgan pozitīvi” vērtēja 51% aptaujāto.
Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojas Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kuru atzinīgi vērtēja 35% aptaujāto.
Savukārt visnepopulārākais ir Francijas prezidents Fransuā Olands, kuru pozitīvi vērtēja tikai 20% respondentu, bet negatīvi — 32%, kas ir augstākais negatīvais rādītājs, ko līdz šim izpelnījies kāds Eiropas līderis.
Šomēnes gaidāmās vēlēšanas izšķirs ne tikai to, kuri deputāti turpmākos gadus sēdēs Eiropas Parlamenta krēslos, bet arī lielā mērā noteiks to, kas vadīs Eiropas Komisiju.
Kas ir Eiropas
Parlaments?
Eiropas Parlaments (Parlaments) ir Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēžu, tajā skaitā budžeta sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. Parlaments ir vienīgā vēlētā ES institūcija. Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi Parlamenta vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. 2009. gada Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēti 736 deputāti. Tomēr saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos 2009. — 2014. gada sasaukumā deputātu skaits palielināts līdz 766 deputātiem. Latviju Parlamentā pārstāv deviņi deputāti.
Parlamentā ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās piederības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros. No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti Parlamentā veido septiņas politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa un Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa.
Parlaments kopā ar ES Padomi piedalās ES lēmumu pieņemšanā. Parlamentam ir piešķirtas budžeta pilnvaras, un tas nodrošina visu Eiropas iestāžu demokrātisko kontroli gan caur finanšu uzraudzību, gan izskatot ES pilsoņu lūgumrakstus, gan griežoties ES Tiesā, kā arī veidojot izmeklēšanas komitejas u. c. Viens no uzraudzības instrumentiem, kuru var izmantot Parlamenta deputāti, ir iespēja uzdot ES Padomei un Komisijai rakstiskus vai mutiskus jautājumus.
Parlamenta darbs pamatā norisinās komitejās un starpparlamentārajās delegācijās. Šajā sasaukumā Parlamentā darbojas 20 pastāvīgās un 2 apakškomitejas. Deputāti komitejās darbojās kā pastāvīgie locekļi vai pastāvīgie aizstājēji. Parlaments lēmumus pieņem plenārsesijās, kas reizi mēnesī četras dienas notiek Strasbūrā. Dažos gadījumos var tikt sasauktas arī divu dienu minisesijas, kas notiek Briselē.
Visaktīvākie —
skrīverieši
Iepriekšējos EP vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 2009. gada 18. jūnijā. Saskaņā ar tiem EP no Latvijas bija ievēlēti pārstāvji no sešām partijām un partiju apvienībām — Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis no partijas “Pilsoniskā savienība”, Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis no politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs”, Tatjana Ždanoka no “PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Roberts Zīle no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), Ivars Godmanis no partijas “LPP/LC” un Arturs Krišjānis Kariņš no partijas “Jaunais laiks”.
EP vēlēšanām Latvijā vēlētāju sarakstos bija reģistrēts 1 484 781 pilsonis, no kuriem vēlēšanās piedalījās 53, 69 procenti vēlētāju. No Aizkraukles reģiona visaugstākā vēlētāju aktivitāte bija Skrīveros (53,18 procentu), zemākā — Koknesē (47,49)
Var pieteikties EP vēlēšanu novērošanai
Gatavojoties 24. maija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, darbu sācis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mācību portāls, kurā vēlētāji un citi interesenti neklātienē var iepazīt vēlēšanu un balsu skaitīšanas kārtību vēlēšanu iecirkņos, bet pēc kursa apguves pieteikties par brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem.
EP vēlēšanu novērošanai iespējams pieteikties līdz 22. maijam.
Mācību kurss atrodams CVK tīmekļa vietnē “www.cvk.lv” sadaļā “Brīvprātīgie novērotāji”, un sastāv no trim daļām — “Iecirkņa darbs pirms vēlēšanu dienas”, “Vēlēšanu diena” un “Balsu skaitīšana”. Katrā no daļām saistošā un viegli uztveramā veidā izstāstīti būtiskākie vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākumi, organizējot vēlēšanu iecirkņa darbu un balsu skaitīšanu EP vēlēšanās. Lai padarītu informācijas apguvi vieglāku, kurss papildināts ar interaktīviem elementiem un jautājumiem par apgūto vielu.
Saņemt CVK brīvprātīgā novērotāju pilnvaru var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēšanu dienā, 24. maijā, būs sasniedzis 16 gadu vecumu, izlasīs CVK mācību kursu, atbildēs uz kursa noslēgumā esošajiem jautājumiem par vēlēšanu norisi vēlēšanu iecirknī un izpildīs brīvprātīgā novērotāja pieteikuma anketu.
Ņemot vērā izveidotā mācību kursa aktualitāti, to aicināti iepazīt ne tikai brīvprātīgie novērotāji, bet arī partiju un partiju apvienību vēlēšanu novērotāji, vēlēšanu komisiju locekļi un darbinieki, kā arī jebkurš interesents, kas vēlas vairāk uzzināt par vēlēšanu iecirkņa darbu un vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākumiem. ◆
Izmantoti materiāli no
www.velesanas2014.eu,
www.cvk.lv, www.delfi.lv.
