“Aizkrauklē Spīdolas ielas ietvēm klāj bruģi. Kāpēc bruģakmeņi ir ar kūkumu, nevis līdzeni?” redakcijai jautā Inita no Aizkraukles. “Šī iemesla dēļ ietve nav līdzena, to var just, gan ejot kājām, gan braucot ar velosipēdu. Gan jau neērtības būs arī cilvēkiem ratiņ-krēslos.”
Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis skaidro, ka viens no iemesliem šādas formas bruģakmeņu, ar kūkumu, izvēlei ir tādēļ, lai ietve ilgāk kalpotu. “Paralēlskaldņa formas bruģakmeņi ar horizontālu, plakanu virsmu, kas veido līdzenu ietvi, kalpo mazāku laiku, jo tos vairāk bojā uz bruģa virsmas paliekošais sasalstošais mitrums,” viņš skaidro. “No bruģa, kuram ir kūkums, ūdens notek. Šādi bruģakmeņi ir arī vizuāli pievilcīgāki. Iespējams, ejot pa bruģakmeņiem, kuriem ir kūkums, varētu būt diskomforts, īpaši augstpapēžu kurpēs. Tomēr neērtības nav tik lielas, kā ejot un braucot pa dabiskā akmens bruģa klājumu, piemēram, Vecrīgā.”
Initas kundze garāmejot nekad nav redzējusi, ka Spīdolas ielā pirms bruģa klāšanas pamatni noblietētu ar tehniku. “Vai tikai nebūs tā kā citur — ar laiku bruģis iesēžas, veidojot ieplakas?” viņa bažījas.
Juris Letinskis atbild, ka bruģakmens pamatnes materiāli tiek blietēti. Arī būvuzraugs Rolands Šteinbergs skaidro, ka bruģa klāšanas darbos strādnieki izmanto gan vibroblieti, gan veltni un visi darbi norisinās atbilstoši autoceļu specifikācijas prasībām. ◆
