Viens Leldes Lejiņas (28) un Dzintara Kazakeviča (27) mērķis ir septiņus hektārus no vecāsmātes mantotās zemes pārvērst par zemeņu lauku. Šis gads ir pirmais, kad sperts liels solis pretī tā sasniegšanai — Staburaga pagastā, “Jaunspaugu” saimniecībā, viņi darbojas pilnībā neatkarīgi un patstāvīgi. Tiesa, joprojām daudz darba arī Saukas pagastā, Leldes vecāku dzīvesvietā, un piemājas siltumnīcā Seces pagasta centrā.
Stundā iestāda tūkstoš stādu
Lai visu paspētu, ekonomētu laiku, dažkārt nakts jāpārlaiž mašīnā, jāriskē, cerot, ka salnas neskādēs jaunajiem stādiem, savukārt karstā vasarā lielais zemeņu lauks pat ar lejkannu jālaista. Līdz šim grūtības un risks bijuši tā vērti, mācoties no savas un dzīvē satikto, atsaucīgo cilvēku pieredzes. Pirms sešiem gadiem ražu vāca no 250 zemeņu stādiem, tagad tos skaita dau-
dzos tūkstošos. Apgūta arī sīpolu, ķiploku, kāpostu, zirņu, krāšņumaugu audzēšana. Sākums aizrautībai ar zemkopību rodams Saukas pagastā, palīdzot sievastēvam dažādu stādu, tajā skaitā zemeņu un kāpostu, audzēšanā. Dzintars smej, ka tagad sievastēvs esot kļuvis gandrīz vai konkurents, jo četras siltumnīcas atstājuši viņa pārziņā, bet paši sākuši savu biznesu.
Dzintars visas zemkopībai nepieciešamās zināšanas apguvis praksē un pašmācībā, pārsvarā interneta resursos. Lelde strādā ne tikai saimniecībā, bet darbdienās ir latviešu valodas skolotāja Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Par jauno dzīvesvietu izvēlējušies Seci. Tā izdevīgā vietā, pie asfaltēta ceļa, salīdzinoši netālu no Rīgas, kad jādodas pēc stādiem vai uz nakts tirgu, kā arī netālu no saimniecībām Staburaga un Saukas pagastā.
Liels stimuls bijis arī veiksmīgais starts, kad labās zemeņu ražas pietika gan pašiem, gan lielu daļu izdevās pārdot. Vasarā starta kapitālam nauda piepelnīta, lasot un pārdodot mellenes. Par sakrāto nopirkti ap 2000 saldētu jeb frigo zemeņu stādu. Sākums nebijis viegls, kamēr pierasts strādāt ar tik maziem stādiem. Salīdzinājumam — toreiz divus tūkstošus iestādīja četrās dienās, tagad Dzintars astoņās stundās iestādot 6 tūkstošus stādus.
Drauds — mežazvēri
Dzintara vecāsmātes īpašuma “Jaunspaugu” zeme līdz šim lielākoties iznomāta vietējiem zemniekiem. Viņi audzēja un daļā platību turpina audzēt labību, bet pamazām visu mantoto zemi jaunie saimnieki plāno apstrādāt paši un lielākajā daļā audzēt zemenes.
Tāpēc arī šajā nedēļā laukā, kur vēl nesen kults rapsis, jau rindojas cukurzirņi un kāposti. Starp pauzēm, kuras spiesti ieturēt pēkšņo lietusgāžu dēļ, pildās vaga pēc vagas. Lelde “piešāvusi” roku pie zirņiem. Lai vēlāk zirņiem būtu, ap ko vīt stīgas, starp zirņiem iesēj kukurūzu. Dzintars darbojas ap kāpostiem. Šķirnes ‘Krautkaizer’ un ‘Jaguar’ esot praksē pārbaudītas, labi aug un nogatavojas. Atšķirībā no saimniecības Saukas pagastā te stādiem un ražai liels drauds ir ne tikai dažādi kaitēkļi, bet arī mežazvēri. Cīņā noderot uz plēsējdzīvnieku asiņu bāzes gatavots pulveris, kas pa gabalu tur vai visus mieloties gribētājus. Turpretī pret pagājušās ziemas kailsalu līdzekļu nebija. Izsaluši gandrīz visi ķiploki un sestā daļa zemeņu.
Pirmās ogas jau
maijā
Zemeņu stādus, pārsvarā B kategorijas, pērk no Holandes audzētājiem. Pirmajā gadā novāc labu ražu, otrajā gadā izaug teicams stādmateriāls. Šogad stādu noiets bijis ļoti labs, cenas augstas — ap 40 eirocentiem tādēļ, ka daudz izsalušo stādu.
Arī šogad izmēģināšanai no Holandes iepirkta jauna šķirne saldēto jeb frigo stādu. Tiem raža gaidāma jau pēc pusotra mēneša. Šī apstākļa dēļ pirms pāris gadiem, lai pārsteigtu pircējus, zemenes stādītas augustā un raža attiecīgi vākta septembra vidū. Tomēr šāds eksperiments nebija izdevīgs. Pirmkārt, pircēju dēļ, jo bija jānopūlas, lai ieskaidrotu, ka tās nav Polijā audzētas un pārpirktas. Otrkārt, rudeņu agrās salnas nokauj vēl neizziedējušos pumpurus vai arī tie uzplaukst pārāk agri pavasarī. Nākamajā gadā, lai pirmās sarkanās ogas būtu jau maija vidū, iecerēts daļu zemeņu stādīt siltumnīcā. Varbūt tās būs tuneļveida un kalpos kā siena starp kaimiņu lauku, kurā audzē graudaugus un kuru apstrāde var kaitēt zemenēm un citiem augiem.
Jauno
joprojām maz
Līdzīgi kā ar zemenēm, kas sākumā audzētas tāpēc, ka garšo pašiem, sākta arī cukurzirņu audzēšana. Pērn Jūrmalas pusē kilogramu pirka par 7 eiro. Zirņus nejauc ar importētu mantu, un nav lieku reizi jāpārliecina par pretējo. Šogad jau pārdoti visi siltumnīcu tomātu stādi, un tos pamazām nomainījuši ražojoši gurķu un tomātu stādi. Pēc nedēļas varēs vākt pirmo īso gurķu ražu. Savām vajadzībām audzēs arī kartupeļus, sīpolus un šo to citu. Dzintaram, plānojot lauka darbus, jāierēķina arī laiks tirdzniecībai. Katru trešdienu viņš dodas uz Neretas pusi un Aknīstes tirgu. Šopavasar rekordliels dalībnieku skaits bijis Viļānu tirgū. Gados jaunu starp viņiem gan ļoti maz — labi ja pieci no simta, bet kopumā pēdējos gados konkurentu skaits pieaudzis. ◆
