“Pabeidzu!!” — nesen šāds virsraksts bija vienai no koknesietes Annijas fotogalerijām draugiem.lv. Kļūdās tie, kuri domā, ka viņa gavilēja par kādu uzvaru vienā no spēlītēm, kurās daudziem aizrit ne viena vien stunda. Nē! Annija savas stundas bija satinusi Lielvārdes jostā.
Kā kurpniekam ar kurpēm
Annija jostas aušanā pirmās iemaņas apguva vienā no folkloras kopu nometnēm. Par savu skolotāju šajā jomā viņa sauc Aneti Karlsoni — atzītu audēju un vairāku grāmatu autori. Pieredzējušākās meistares jostu auž ar stellēm. Annija to dara uz kociņiem. Darbs laikietilpīgs un saspringts — trīs metrus garo jostu viņa noauda aptuveni 40 stundās. Ir zināmas apmēram 70 jostas variāciju. Annija savējo nozīmēja no kādas ilustrācijas grāmatā. Tā kā viņa dzied folkloras kopā, Lielvārdes josta nebija jaunatklājums — koknesietēm ir Lielvārdes novada tērpi, un tā viņai ir ap desmit gadu. Taču nav gan pašas austā.
“Man jau laikam ar to būs kā kurpniekam ar kurpēm — pašai sev neiznāks laika noaust,” saka viņa.
Patīk zalktis un
dzīvības zīme
Pirmais noaustais eksemplārs ticis kādai folkloras kopas “Urgas” dalībniecei, tagad atlicis noaust vēl dažus centimetrus, un otrā josta aizceļos pie paziņas uz Jēkabpili.
Materiālu — sarkano šķeterēto lauku dziju un baltos lina vai kokvilnas diegus — Annija iegādājas Rīgā specializētajos veikalos rokdarbniecēm.
“Kuru katru dienu es pie jostas aušanas nevaru pieķerties. Vajadzīgs īpašs noskaņojums. Parasti es to daru vakaros,” stāsta Annija.
No jostā ieaustajām zīmēm pašai visvairāk patīk zalktis un dzīvības zīme. Kāpēc — grūti izskaidrot, bet sirds jau labāk jūt, kas ir tavs. Jautāju Annijai, vai viņa tic, ka jostā, kura kļuvusi par mūsdienu mītu, ir ieaustas vēstules no Kosmosa? “Kāpēc gan ne, tas ir ļoti iespējams,” viņa saka.
Uzjunda patriotisma jūtas
Savulaik Lielvārdes jostas fenomens uzjundīja vai visu Latvijas sabiedrību. “Vainīgs” bija Tērbatas universitātes students, topošais mākslinieks Tenis Vints. Viņš tajā saskatīja līdzību ar Peru šamaņu pončo rakstu, ko tie izmanto savos pareģošanas rituālos, gan šo zīmju lietojumu dažās Āfrikas tautu kultūrās. Taču ar to vēl nebija gana. Vints jostu aizveda uz Tibetu, kur kādā klosterī mūki spējuši nolasīt tajā ieausto vēstījumu. Tika izteikta sensacionāla doma, ka Lielvārdes jostā esot ierakstīts seno civilizāciju informācijas kods, iešifrēts cilvēka DNS un simbolu veidā izteikti Visuma uzbūves principi. 1980. gadā režisors Ansis Epners, ņemot par pamatu šīs Teņa Vinta hipotēzes, izveidoja dokumentālo filmu “Lielvārdes josta”. Jau pirms pirmizrādes šis darbs kļuva par sensāciju, uzjundot latviešu patriotisma jūtas, kā arī dodot vielu dažādām pseidozinātniskām spekulācijām.
“Jūs esat svēta tauta”
Savukārt vācu dziedniece, mistiķe, Tibetas priesteriene Dina Rīsa astoņdesmitajos gados teicās iztulkojusi Lielvārdes jostu kā latviešu tautas vēsturi. Turklāt šī vēsture nav tā, ko pazīstam, bet daudz, daudz senāka. Tulkojums izraisīja milzu ažiotāžu folkloristu, zinātnieku, vēsturnieku aprindās, joprojām tiek diskutēts, cik patiesības šajā vēstījumā varētu būt. Savukārt jostā ieaustajās zīmēs ir informācija par kādas svētas pilsētas Šabalas plānu, no tās esot nākuši latvieši. “Šī josta ir Svētie raksti, un tas, kas to prot lasīt, ir svēts. Jūs esat svēta un augsta tauta. Šajā zīmē jūs uzvarēsiet. Ja paliksiet pie sava Dieva, viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo šķiet, ka viņš jūs ļoti mīl. Šī josta ir tīri enerģijas raksti,” viņa raksta.
Uzticams talismans
Lai vai kā, bet latviešu slavenākās jostas noslēpums joprojām tiek minēts. Sarkanbalta, gluži kā Latvijas karogs, Lielvārdes josta ir vienīgā, kuras nosaukumu zina teju katrs latvietis. Kāzās to dāvina jaunajam pārim, apsien tikko dzimušam bērniņam, izmanto kā simbolu latvietībai, bet vēl vairāk par to runā. Stāsta, ka Vaira — Vīķe Freiberga tūlīt pēc ievēlēšanas šajā amatā, dodoties uz Saeimas tribīni teikt uzrunu, līdzi ņēmusi arī savu rokassomiņu. Toreiz tas izskatījās kā dāmas untums, bet vēlāk atklājās, somā bijis viņas uzticamais talismans — Lielvārdes jostas fragments.
***
Maija sākumā atzīmējam 10 gadu kopš iekļaušanās Eiropas Savienībā. Pazuduši gan tajā vēl neesam. Par to liecina arī Annijas noaustā josta. Tā ir tikai mūsējā. Latvijas. Neatkarīgi no mistiķu un vēsturnieku pētījumiem, neatkarīgi no politiskās iekārtas. ◆
Izmantoti materiāli no
www.diena.lv un www.delfi.lv
