“Daudziem šķiet — ja viņi apdrošina savu māju, var justies droši, jo nelaimes gadījumā apdrošināšanas kompānija izmaksās kompensāciju, taču dzīvē var gadīties līdzīgi kā mums — ne vairs mājas, ne naudas. Mums sāp sirds par notikušo un ir liels rūgtums,” savā pieredzē un pārdzīvotajā dalās Inga un Jānis no Daudzeses pagasta.
Apskata divi speciālisti
“Staburags” šīgada februārī rakstīja par to, ka Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā nodega mājas “Cimīši”. Nelaime notika vakarpusē, laikā, kad mājas saimnieki bija izbraukuši. Bez mitekļa palika piecu cilvēku ģimene, tajā skaitā trīs nepilngadīgi bērni.
“Māju uzcēlām apmēram pirms sešiem gadiem par saviem līdzekļiem un bankas kredītu, ēku ieķīlājot,” stāsta Inga un Jānis. “Māja bija nodota ekspluatācijā, būvvalde atzina, ka viss ir kārtībā, mums ir arī visi vajadzīgie dokumenti. Māju apdrošinājām visus šos gadus, pēdējos no tiem — kompānijā “Gjensidige”, jo šķita, ka Norvēģijas firma ir droša, tai var uzticēties un nelaimes gadījumā tā mūs nepiekrāps. Pēc ugunsgrēka pirmo reizi krāsmatas apskatīja “Gjensidige” uzaicinātais neatkarīgais eksperts, bet otrajā reizē — “Gjensidige” nekustamo īpašumu vērtētājs. Viņš sacīja — ja apdrošināšanas naudu arī saņemsiet, tad tikai pēc tirgus vērtības, nevis pēc apdrošinājuma summas. Ja māja būtu uzcelta Garkalnē, mēs saņemtu vismaz trīs reizes vairāk. Viņa teiktais mūs izbrīnīja un nepatīkami pārsteidza, jo mēs bijām cerējuši, ka saņemsim summu, kas nepieciešama mājas atjaunošanai. Turklāt būvmateriālu cenas un mājas celtniecības izmaksas ir līdzīgas visā Latvijā neatkarīgi no izvēlētās celšanas vietas.
Ekspertīze nav
veikta
Aizkrauklē “Gjensidige” darbinieki bija atsaucīgi un izprata mūsu situāciju, taču galīgais lēmums tika pieņemts firmas birojā Rīgā. Divus mēnešus pēc ugunsgrēka saņēmām “Gjensidige” vēstuli — tajā bija teikts, ka firma mums apdrošināšanas atlīdzību neizmaksās, jo dūmenis ir bijis tuvu koka pārsedzēm. Celtniecības laikā projekta izmaiņas saistībā ar dūmeni bija apstiprinājuši gan arhitekts, gan arī būvvalde. Mēs bijām pārliecināti, ka skurstenis ir drošs, jo metāla caurule bija izolēta ar akmensvati un apkārt apmūrēti ķieģeļi. Mēs neesam saņēmuši policijas atzinumu par ugunsgrēka cēloni, vien vēstuli, ka nav pamata kriminālprocesa sākšanai. Lai gan nav veikta ekspertīze ugunsgrēka cēloņa noskaidrošanai, “Gjensidige” pārstāvji ir pārliecināti, ka ugunsgrēka cēlonis ir bijis skurstenis. Iznāk, ka mēs paši vien esam vainīgi. Tagad mums nav ne mājas, kas bija arī ķīla bankā, ne kompensācijas, bet kredīts ir jāmaksā vēl 12 gadu.
Aicina palīgā juristu
Dzīvojam īrētā dzīvoklī Aizkrauklē un esam pateicīgi visiem labajiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja. Sākumā bija neērti palīdzību pieņemt, jo esam raduši visu panākt pašu spēkiem. Esam patīkami pārsteigti par cilvēku atsaucību, labvēlību un izpalīdzīgumu tik grūtā brīdī. Vēl mums ļoti noderētu bezmaksas juridiskā palīdzība, jo gribam cīnīties par kompensācijas izmaksu, taču juridiskie pakalpojumi ir dārgi. Varbūt Aizkrauklē ir kāds advokāts, kas mums varētu palīdzēt bez maksas?
Savu bēdu stāstu uzticējām ne jau tādēļ, lai kādu iežēlinātu, bet gan tāpēc, lai cilvēki pirms sava mitekļa apdrošināšanas padomātu, kādu firmu labāk izvēlēties, vispirms uzklausītu draugu un paziņu pieredzi, pamatīgi iepazītu apdrošināšanas noteikumus.
Kad bankā ņēmām kredītu un apdrošinājām māju, banka piedāvāja nokārtot ar apdrošināšanas polisi saistītos jautājumus. Tagad domājam, ka šo iespēju vajadzēja izmantot — varbūt ar bankas palīdzību būtu lielākas cerības saņemt kompensāciju. Apdrošinot īpašumu, jāpievērš uzmanība arī tam, vai apdrošināšanas kompānijas pārstāvis īpašumu novērtē vai arī neuzskata par vajadzīgu to darīt. Ceram, ka mūsu rūgtā pieredze kādam varbūt noderēs.” ◆
